Bērnībā, skatoties latviešu popmūziķu uzstāšanos, gaidīju, kad uz skatuves iznāks Margarita Vilcāne.
Bērnībā, skatoties latviešu popmūziķu uzstāšanos, gaidīju, kad uz skatuves iznāks Margarita Vilcāne.
Nealku tik daudz muzikālā snieguma, kā mani fascinēja viņas karalienes cienīgā stāja un tērpi – vienmēr ar izteiktu dekoltē kleitas mugurpusē. Atsaucot prātā šīs nedaudz sentimentālās atmiņas, pirms pāris dienām uzaicināju mākslinieci uz interviju.
Viņa piebrauca mazā, melnā žigulītī, karaliskā visatļautībā to novietoja šķērsām citiem ielas malā stāvošiem automobiļiem, vēlāk gan bilzdama: “Skaties tu ar”, ja manīsi, ka mans autiņš kādam traucē, pasaki, padzīšu viņu nost.” Vasarīgi tērpta, nedaudz puktīga, ka saules dienas jāvada nevis piejūras īpašumos Mērsragā, bet gan mēģinājumos Rīgā. Līdztekus koncertizrādei “Zelta graudi” M. Vilcāne šovasar vēl piedalīsies mūziklā “Vella kalpi”, kur viņai jāizdzied Ģertrūdes loma (filmā to atveido Elza Radziņa – V. A.).
Dziesma šūpulī ielikta
Dziedātāja joprojām valdzina ar sievišķīgu šarmu, smalkumu un šķietami vieglu dzīves uztveri. Nepilnu stundu garajā sarunā nemaz negribējās spriest par sadzīviskām lietām, gadiem un mākslinieku likstām. Runas raisījās tik vien kā par mūziku.
“Dziesma man ir šūpulī ielikta, par citu nodarbošanos neesmu nemaz domājusi,” teic māksliniece. Margarita Vilcāne atzīst, ka viņai bijusi tā laime izpildīt tikai tādas melodijas, kas nav pretrunā ar pašas pārliecību un uzskatiem, muzikālo izpratni. “Mani nekad nav pametusi izjūta, ka cilvēki, ja reiz atnākuši uz koncertu, patiesi grib dzirdēt mani. Tie tad ir mani klausītāji, es viņus redzu zālē, jūtu. Tas ir mans pienākums – savu mākslinieces varēšanu, dzīves pieredzi ielikt dziesmās tieši viņiem – vienalga, vai publikā ir desmit, simt vai pat vairāki tūkstoši klausītāju,” tā soliste atklāj savu publikas redzējumu. Vēl viņa atceras, ka pirms kāda laika, kad aizsaules dārzos aizvadījusi savu mammīti, pārņēmušas dziļas skumjas, uzmākusies depresija. “Uz skatuves kāpu ar milzu piepūli. Taču publika zālē deva man spēku, viņi mani ārstēja, un es atkal varēju dziedāt.”
Palīdz Merimē noveles
Jautāta par melodijām “Baltā saule”, “Ances romance”, “Taču”, “Kaktuss”, Margarita atbild, ka nedz viņa, nedz komponists, šīs dziesmas sacerot, nav domājuši, ka tiks radīta kāda ģeniāla, pārlaicīga vērtība.
“Mēs gluži vienkārši centāmies godprātīgi izpildīt savu pienākumu. Turklāt, dziesmas gatavojot, ļoti daudz strādājām, kamēr tika atrasts piemērots skatuviskais tēls, izjūtas. Kad Pauls bija sarakstī jis “Tāls Parīzes radio” (šī dziesma veltīta franču rakstniekam novelistam Prospēram Merimē – V. A.) un es to gatavojos dziedāt, izlasīju vai visas Merimē noveles. Tad nu sapratu, kā dziesma izpildāma. Savukārt par “Balto sauli” varu teikt, ka tās ilgā mūža noslēpums ir vienkāršība – vārdos un melodijā. “Ances romancē” paslēpts veselas paaudzes liktenis. Dziedot šo romanci, es iztēlojos, ko visu tik ir pārcietušas latviešu sievietes. Es to cenšos pastāstīt ar vienu dziesmu.”
Balle kopā ar “Pērkonu”
Kopā ar vairāk nekā desmit māksliniekiem šīs nedēļas nogalē M. Vilcāne piedalīsies populārās mūzikas koncertā “Zelta graudi”. Pagājušajā sestdienā programma parādīta ventspilniekiem, rīt to klausīsies Kuldīgā, parīt Rēzeknē, bet sestdienas, 16. jūlija, vakarā rīkotāji visus aicina uz sporta kompleksu “Mūsa”. Tur koncerts plānots četrās daļās, katru vel tot vienai desmitgadei – 70., 80., 90. gadiem un šim gadsimtam. Vairākums skaņdarbu nosaukumu un izpildītāju vārdu – mūsu popkultūras nozīmīgākās vērtības. Vienā koncertā būs iespējams dzirdēt Margaritu Vilcāni un Maiju Lūsēnu, Ievu Akurateri un Ritu Trenci, Anci Krauzi un Olgu Rajecku, kā arī Viktoru Lapčenoku, Andri Kiviču, Žoržu Siksnu, Adrianu Kukuvasu, Fēliksu Ķiģeli un vēl vairākus mūziķus.
Katru desmitgadi pārstāvēs tā laika populārākās melodijas, ko mākslinieki dziedās dzīvajā izpildījumā orķestra un vokālā ansambļa pavadījumā. Publika, protams, aicināta atcerēties un dziedāt līdzi dziesmas “Zilie lini”, “Ķiršu lietus”, “Vālodzīte”, “Piezvani man”, “Saldus saule”, “Šūpoles”, “O-Z-O-L-S”, “Dāvāja Māriņa” un vēl daudzas, daudzas citas. Paredzams, ka pēc apmēram 50 dziesmu atskaņošanas, kas ilgs gandrīz četras stundas, nakts balli līdz saules ausmai spēlēs grupa “Pērkons”.
Koncertizrādes režisore ir Svetlana Rudzīte, orķestra un vokālā ansambļa vadītājs Juris Vaivods. Projekta direktors Kristaps Kārkliņš bilst, ka būs autobusi, kas pirms koncerta skatītājus no Bauskas nogādās sporta kompleksā “Mūsa”. Mājupceļš – kā jaunībā, saulei austot, pa rīta rasas pielietām pļavām.
Pagājušā gadsimta 70. un 80. gadu jauniešiem tā būs lieliska atgriešanās jaunībā, viņu bērniem – interesants ceļojums vecāku pirmās mīlestības laika mūzikā.
