Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecībā «Gudiņi» senai mājvietai apkārt pacēlušās jaunas ēkas, un Saliešu ģimene šeit strādā ar zemgaliešiem raksturīgu pamatīgumu.
Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecībā “Gudiņi” senai mājvietai apkārt pacēlušās jaunas ēkas, un Saliešu ģimene šeit strādā ar zemgaliešiem raksturīgu pamatīgumu.
Nevar paciest pilsētu
Lūkojot lopu mītnes, Vits Salietis nopūzdamies saka: “Ar smagu sirdi pārdevu divus BMW markas motociklus, kas bija ražoti pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Kā man patika šie braucamie! Bet vajadzēja būvēt kūti un naudu iztērējām jaunceltnei.” Tā nav vienīgā. Saliešiem pašiem neapzinoties, mājlopus izdevies savietot pēc Eiropas noteikumiem. Mājputniem ir sava kūtiņa, govīm un cūkām – atsevišķas mītnes. To ārskats kontrastē ar dzīvojamo ēku, no sarkaniem ķieģeļiem celtu māju. Kādreiz tajā atradusies pienotava, un Vits, atmiņās kavējoties, bilst, ka kopš bērnības viņa gaitas saistītas ar piensaimniecību. Savulaik, Jaunsaulē dzīvojot, dienas vadītas kādreizējā krejotavā. Un gados jaunais vīrietis nav vēlējies doties projām no laukiem: “Nevaru paciest pilsētu.”
Šķiet, arī stārķi un bites jūt “Gudiņu” saimnieku piederību zemei. Pirms dažiem gadiem nodedzis šķūnis, uz kura atradusies lielo putnu mājvieta. Tagad viņi iekārtojušies jaunā šķūņa čukurā, kur bijis uzlikts ligzdas pamats. Vēl viens pāris noskatījis liepu pašā sētsvidū pie mājas. Tas būtu par traku, tādēļ lielie stumbri apzāģēti un tajos salikti putnu būrīši. Bites iemitinājušās dzīvojamās mājas ķieģeļu sienā. Lai arī kādreiz lidones traucē puķu dārza kopšanu, viņām šī vieta netiek liegta.
Nav galvenā virziena
Tuvojas pusdienlaiks, un govis pēc rīta maltītes apgūlušās zālē. Vits nav daudz jāizprašņā, jo saimniekošanas principi ir daudz reižu apsvērti: “Vai varam izvēlēties vienu konkrētu virzienu? Nav taču mūsu valsts lauksaimniecībā īstas skaidrības, kas, piemēram, būs pēc desmit gadiem. Ja zinātu, tad ducinātu uz priekšu vienā nozarē. Pašlaik ir govis un cūkas. Nevaru atstāt rukšus vien. Kas notiks, ja atkārtosies cūku kari un gaļu nebūs kur likt? Pienu nododam akciju sabiedrībai “Bauskas piens”, sadzīvojam ar viņiem.”
Vits aizved līdz siena šķūnim, kas piepildīts ar smaržīgām ķīpām. Par šo barību viņam savs sakāmais: “Jā, ir grūtāk sagādāt ķīpas nekā ruļļus. Taču ziemā sienu ērtāk sadalīt un izbarot.” V. Salieša sieva Iveta un viņas mamma Hedviga rūpējas par ganāmpulku, tādēļ saimniekam jādomā, lai ģimenes sievietēm būtu vieglāk. Palīdz arī pusaudži dēli Kristaps un Oskars, sastrēgumbrīžos sarodas radi. Vits neslēpj, ka celtniecības darbiem viņš neķeras klāt, bet tehnika toties nekādas problēmas nesagādā. Savulaik viņš ieguvis autoceltņa vadītāja tiesības. “Darba un naudas man kādreiz netrūka,” tā V. Salietis.
Piesardzīgi finanšu lietās
Saliešu princips – cik nu var, paveikt visu pašu spēkiem. Vits pat kredītus atturas ņemt. Kad gadījusies ķibele ar automašīnu un bijis jāgādā jauna, tad gan devies uz banku. Bez braucamā laucinieks tomēr nekādi nevar iztikt. Par piesardzību kredītlietās viņš sevi urda un ne reizi vien domājis, ka vajadzētu būt izlēmīgākam.
Skaistkalnes pagasta Mēmeles apkaimei nav raksturīga pamestība, vairākas zemnieku saimniecības pūlas kopt ne jau tās auglīgākās platības, atradušies arī nomnieki no citiem pagastiem. Savas puses saimniekus labi pazīst Pēteris Žuks. Viņš par Vitu saka: “Kādreiz strādāja muitā, bet nekļuva iedomīgs un lecīgs. Palīdzējis man daudz vairāk nekā es viņam. Vasarā ceļu greiderē, ziemā šķūrē sniegu. Kad vajag, atbrauc mucu un kanalizācijas bedri iztukšo.”
Netālu saimnieko arī vērienīgs dārzeņu audzētājs Ilmārs Pētersons, kurš teic, ka šad tad kooperējoties ar V. Salieti. Ilmārs atzīst: “”Gudiņu” saimnieks strādā cītīgi.” Vēl Salieši kooperējas ar Guntaru Ābeltiņu un Daci Stankeviču. Skaistkalniete Eleonora Maisaka priecājas: “Saliešu ģimenē aug lieliski bērni.”
***
Uzziņai
– Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Gudiņi” sākusi ar 20 hektāru lielas platības aprūpi, pašlaik ir vairāk par 100 hektāriem pašu un nomas zemes.
– Saimnieciskās darbības apgrozījums gadā – līdz desmit tūkstošiem latu.
– Galvenais ieņēmumu avots – lopkopība, pārdod arī labību.
