Bauskas pilsētas Domes finanšu un attīstības komitejas sēdē 13. jūlijā bija uzaicināti sniegt paskaidrojumus par savu darbību pašvaldības uzņēmumu SIA «Bauskas siltums» vadītājs I.Rūsis un SIA «Bauskas namsaimnieks» rīkotājdirektors G.Skujenieks.
Bauskas pilsētas Domes finanšu un attīstības komitejas sēdē trešdien, 13. jūlijā, bija uzaicināti sniegt paskaidrojumus par savu darbību patlaban atvaļinājumā esošie pašvaldības uzņēmumu SIA “Bauskas siltums” vadītājs Ilmārs Rūsis un SIA “Bauskas namsaimnieks” rīkotājdirektors Guntars Skujenieks.
Iedzīvotāju aktuālākie jautājumi pašlaik saistās ar aprēķinu kārtību par patērēto siltumenerģiju, kā arī par siltuma taupīšanas iespējamiem variantiem.
Konkursā nepiedalās
Kopīgā diskusijā deputāti ar minēto uzņēmumu vadītājiem vienojās – tiklīdz beigsies atvaļinājums, viņi abi sēdīsies pie sarunu galda un atrisinās savstarpējā līguma problēmas, kas izlīdzinās neskaidrības par aprēķinu kārtību patērētai siltumenerģijai. Savukārt G. Skujeniekam uzdots izstrādāt pasākumu kompleksu, kas pazeminātu māju siltuma zudumus un uzlabotu to energoefektivitāti. SIA “Bauskas namsaimnieks” vadītājam ieteikts noskaidrot par māju energoaudita veikšanas iespējām un pārmests, kāpēc viņš to laikus nav darī jis.
Valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” Mājokļu attīstības departamenta direktors Valdis Zaķis norāda, ka šī gada sākumā bija iespējams pieteikties konkursā par māju energoaudita veikšanu, maksājot daļu izdevumu. Šajā konkursā varēja piedalīties arī pašvaldību uzņēmumi. Jautājot V. Zaķim, vai SIA “Bauskas namsaimnieks” bija iesniegusi kaut vienu pieteikumu, direktora atbilde bi ja – nē. “Mājokļu aģentūra” jau kopš 2003. gada piedāvā veikt māju energoauditu, stāstīja V. Zaķis.
Energoaudita būtība
V. Zaķis norāda, ka mājas energonovērtējums ir sistemātiska procedūra. Tās mērķis ir iegūt pareizu informāciju par enerģijas patēriņu ēkā un noteikt faktorus, kas to ietekmē, kā arī noskaidrot un salīdzināt ekonomiski izdevīgākos energoefektivitātes pasākumus. Veicot auditu, var aplūkot arī citus aspektus (tehnisko stāvokli, vides problēmas), bet galvenā interese ir energotaupības iespējas. “Īstenībā tas ir apsekojums pirms renovācijas gan par energoapgādes un siltumapgādes sistēmām, gan par būvkonstrukcijām. Pats galvenais – tajā iekļauti atzinumi par nepieciešamiem remontdarbiem. Energonovērtējuma atzinums paredz trīs līmeņus: neatliekamos pasākumus, kas jāveic gada laikā, vidēja termiņa pasākumus turpmākajiem trim četriem gadiem un tālāko rīcību pieciem, desmit gadiem,” stāsta V. Zaķis.
Speciālists atzīst, ka dzīvojamo māju siltināšana un renovācija kļūs aktuāla jau tuvākajos gados un vistiešāk šī problēma skars padomju laikā būvētu namu iemītniekus. “Jāatrod kopīga valoda, lai pienācīgi uzturētu un neļautu iet bojā visai lielajai būvei, kas satur kopā atsevišķus dzīvokļa īpašumus. Citādi vērtību zaudēs arī šie īpašumi. Turklāt gadu gaitā tas notiks arvien straujāk, defekti ies plašumā un dziļumā, un to novēršana izmaksās arvien dārgāk,” uzskata V. Zaķis. Pēc viņa domām, jau tuvākajā laikā namu apsaimniekotājam vajadzētu sākt savā pārvaldībā esošo Bauskas dzīvojamo māju patērētā siltuma daudzuma novērošanu un analizēt, kurām mājām energoaudits nepieciešams steidzami.
No savas kabatas
“Cilvēkiem ir jāsaprot – kļūstot par dzīvokļu īpašniekiem, viņi uzņēmās arī īpašnieku atbildību un neviens cits viņu privātīpašumā naudu neieguldīs. Valsts vai pašvaldība var tikai stimulēt šos procesus,” norāda valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” juriste Liene Plikgalve. Veicot renovāciju, nepieciešamo enerģijas patēriņu jebkurā sērijveida ēkā var samazināt vismaz par 50%, atsevišķos gadījumos pat par 80%. Speciālisti atzīst, ka perspektīvā cilvēki finansiāli iegūs, jo komunālie maksājumi samazināsies. Taču renovācijas darbiem būs jāvienojas par papildfinansējuma iespējām kredītiestādēs, tādējādi jārēķinās, ka katru mēnesi būs jāšķiras no noteiktas summas, lai atmaksātu kredītu.
Pašlaik aizdevumu mājas siltināšanai piedāvā divas Latvijas bankas: Hipotēku un Zemes banka un Hansabanka. Lai pretendētu uz kredītu, tam jāpiekrīt vismaz 75% mājas iedzīvotāju. Turklāt arī bankas rūpīgi skatās, vai iedzīvotāji pastāvīgi veikuši visus maksājumus. L. Plikgalve norāda – ja cilvēki par komunālajiem pakalpojumiem maksājuši pasīvi, uz banku nav vērts iet.
Bauskas pieredze
Aptaujājot iedzīvotājus, “Bauskas Dzīve” noskaidroja, ka viņi ir vāji informēti par renovāciju un iespējām ņemt kredītus. Laima Kārkliņa, kurai pieder dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā Bauskā, atklāj, ka ir domājusi par mājas siltināšanu, taču pašlaik neredz iemeslu to darīt. Viņasprāt, izdevumi par siltumu vēl nav tik lieli, lai papildus maksātu par kredītu. Savukārt Daira, kas mājas iedzīvotājus kopsapulcē ir aicinājusi apspriest energoaudita veikšanu ēkai un nav guvusi pietiekamu atbalstu, domā, ka būs ļoti grūti vai pat neiespējami lielākajai daļai iedzīvotāju vienoties.
Bauskas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “K3” mājā, uzvarot “Mājokļu aģentūras” konkursā, Kareivju ie lā 3 pirms gada tika veikts energoaudits. “K3” valdes priekšsēdētājs Ivars Vasulis atzina, ka iedzīvotāji piekrituši energoauditam vienīgi tāpēc, ka par to viņiem nebija jāmaksā. Tagad I. Vasulis ir neziņā, kā pārliecināt iemītniekus par mājas siltināšanas nepieciešamību.
***
Uzziņai
n Energoaudita izmaksas vidēji ir 200 latu. Tik daudz līdzekļu vidēji lielas mājas dzīvokļu īpašnieki, pirms tam vienojoties kopsapulcē, var sagādāt paši vai lūgt atbalstu pašvaldībai vai arī apsaimniekotājam no apsaimniekošanas izdevumiem.
