Lai cik banāli un nehumāni tas izklausās, teroristi gādā darbu pēc sensācijas izsalkušajiem žurnālistiem. Londonas traģēdija ietrāpīja tieši vasaras atvaļinājumu laikā, kad politikas dzirnas nemaļ ar pilnu slodzi.
Lai cik banāli un nehumāni tas izklausās, teroristi gādā darbu pēc sensācijas izsalkušajiem žurnālistiem. Londonas traģēdija ietrāpīja tieši vasaras atvaļinājumu laikā, kad politikas dzirnas nemaļ ar pilnu slodzi. Ceturtdien plkst. 14 Eiropā bija izsludināts divu minūšu klusuma brīdis Londonas traģēdijā bojā gājušo piemiņai. Atzīšos, aizņemtībā biju par to piemirsusi, neatceros arī, ka būtu kādu manījusi apstājamies, domās iegrimušu. Protams, es ar to nelepojos. Pārdomājot nedēļas trīs dienās noslīkušo šausminošo bilanci – 14 bojā gājušu – secināju, ka cilvēks mēdz būt terorists arī pats pret sevi.
Terorisma tēma bija aktuāla visu nedēļu. Taču uz to var paraudzīties arī citādi. Vai pārsātinātais tirgus ar importa pārtiku nav sava veida terorisms pret mūsu zemniekiem? Un kā vērtēt turpmāko “perspektīvu” – slēgt Latvijas abas cukurfabrikas? Vai Eiropas Savienības (ES) superprasības pret jaunajām dalībvalstīm kūtī un klētī, kā arī vēlme ar sankcijām miljonos latu piespiest tālredzīgo un centīgo latvieti dzīvot no rokas mutē, t. i., nekādu uzkrājumu! – nav terorisms? Ne ar ko nav attaisnojams arī uz politiski represēto balsīm cerīgo politiķu jau dokumentētais ierosinājums no atceres dienām svītrot 17. jūniju – Latvijas bezierunu okupācijas dienu. Tas ir genocīds pret tiem tūkstošiem Latvijas vēstures liecinieku, ne tikai politiski vajātajiem vien, kuri vēl skaita šīs zemes soļus. Pārsteidz, ka pret šādu projektu nav iebildusi pat Latvijas Politiski represēto apvienības valde. Ieklausījies sabiedrības viedoklī, īpašu uzdevumu ministrs Ainars Latkovskis (JL) atzinis kļūdu un nosūtījis vēstuli valsts sekretāru sanāksmei, kurā viņš lūdz darba grupas izsvītroto 17. jūniju atkal iekļaut atzīmējamo dienu sarakstā. Bet ritenis jau ir iegriezts un attieksme parādīta.
Nupat septiņu valstu prezidenti, arī Vaira Vīķe-Freiberga, parakstījuši ES prestiža aizstāvības rakstu, ka valstu iekšējās problēmās un neizdarībās valdības nepamatoti vainojot Briseli. Esot jāizjūt Eiropas identitāte, kas balstoties kopīgā vēsturē, kultūrā un kopīgās vērtībās. Ja ar vērtībām saprotam tikai naudu, tad viss ir kārtībā, tad “mūsu mērķis ir materiāli uzblīdis un garīgi noplicināts sabiedrības mazākums un nabadzībai nolemts vairākums”, “Latvijas Avīzes” 15. jūlija numurā raksta dzejniece un publiciste Anda Līce. Viņa apsveic solīto Latvijas nodrošinājumu pret starptautisko terorismu. “Bet kāda ir mūsu gara un dvēseles aizsardzības programma?” jautā dzejniece.
Māris Gulbis un domubiedri nodibinājuši Jauno demokrātu partiju ar skatu uz Ventspils mēra Aivara Lemberga, precīzāk – uz viņa naudas maka pusi. Ir tikai divas iespējas, lēš M. Gulbis: vai nu oligarhus salikt cietumā, vai nosēdināt blakus un strādāt kopā. Savukārt no Tautas saskaņas partijas un “Demokrātiskā centra” izšķīlies “Saskaņas centrs” Sergeja Dolgopolova vadībā. Varot gan gadīties, ka summa (vietu skaits nākamajā Saeimā) būs mazāka par saskaitāmajiem.
Bauskas dārzi deg dzeltenās liesmās, jo visi tumšie mākoņi veldzes krājumus nes garām. Savukārt strazdu pārceļotāju terors vairs nav izturams: aplaupīti agrie un vēlie ķirši, nu jāsargā jāņogu krūmi, lai ziemā nepaliktu galīgi bez vitamīniem. Lūk, cik dažādas izpausmes ir terorismam.
