Sirsnīga un emocionāla noskaņa 15. jūlijā valdīja ilggadējās baušķenieces Annas Smilgas gleznu izstādes atklāšanā.
Sirsnīga un emocionāla noskaņa 15. jūlijā valdīja ilggadējās baušķenieces Annas Smilgas gleznu izstādes atklāšanā. Ekspozīcija tapusi, sadarbojoties salonam “Meistars Gothards” un Jelgavas pilsētas Kultūras centra glezniecības studijai, kurā Anna Smilga joprojām aktīvi darbojas.
Kolekcija, ko skatītājiem piedāvā amatiermāksliniece, nav liela, taču ļoti izteiksmīga. Visjaunākais darbs – pastelis “Īrisi” – veidots pagājušajā gadā, bet Igaunijas pilsētas Pērnavas ainavas Anna Smilga gleznojusi Jelgavas mākslinieku grupas plenērā 2002. gadā. Viena no ainavām bijusi eksponēta izstādēs Somijā, Zviedrijā un Igaunijā. Asociācijas ar slavenā lietuviešu gleznotāja un komponista M. Čurļoņa darbiem raisa īpašā akvareļpludinājuma tehnikā darinātais cikls “Gadalaiki”. Annai Smilgai piemīt savdabīgs un neatkārtojams stils. Tā galvenā iezīme ir tēlainība, kas panākta ar dziļu, samtainu tonalitāti.
Studijas “zelta fonds”
Visas formalitātes, kas saistītas ar izstādes organizēšanu, uzņēmusies Jelgavas pilsētas Kultūras centra glezniecības studija. Tās vadītājs Ivars Klapers uzskata: “Anniņa ir mūsu “zelta fonds”. Par studijas dalībnieci viņa kļuva jau tad, kad to vadīja gleznotājs Visvaldis Garokalns. Anna 1. septembrī svinēs 90. dzimšanas dienu, bet vēl pirms pāris gadiem viņa piedalījās plenēros Pāvilostā un Pērnavā, bez kurnēšanas pārvarot grūtības un izraisot jaunāko kolēģu apbrīnu. Kaut ikvienam jaunam cilvēkam būtu tik daudz enerģijas, mākslas mīlestības un sirds siltuma!”
Bez gleznošanas Anna Smilga nevar iztikt ne mirkli. To ievērojis viņas znots Kārlis Vasiļjevs. Pārcelšanās uz Jelgavu pie meitas Ainas ir tikai veicinājusi vecmeistares radošās aktivitātes. “No mums, trim pensionāriem, sievasmāte ir visrosīgākā,” secina Kārlis Vasiļjevs.
Sveic draudzenes
Izstādes atklāšanā no Brunavas pagasta bija ieradušās mākslinieces talanta cienītājas un draudzenes Gunta Rīna un Genovefa Metene. Kopš 1935. gada Anna Smilga strādājusi par frizieri. Līdztekus darbam Bauskā viņa regulāri apkalpojusi klientus arī Brunavā – bijušās padomju saimniecības “Rainis” centrā. Atmiņās kavējas Gunta Rīna: “Tolaik mēs cieši sadraudzējāmies un nenojautām, ka attiecības būs tik noturīgas un ilgstošas. Joprojām rakstām viena otrai vēstules, sazināmies pa tālruni. Katru vēstulīti Anna ilustrē ar zīmējumu. Kad izlasīju par izstādi, atliku visus darbus, lai satiktu draudzeni. Gluži tāpat kā vecos laikos, pie mašīnas stūres sēdās Genovefa. Sovhozā viņa bija dispečere, bet es vadīju arodkomiteju.”
Vecmeistari sveica viņas mācekles un kolēģes – Bauskā iecienītas friziermeistares Mārīte Muceniece, Vanda Timpare un Irēna Šulce. Svētkos piedalījās arī amatiergleznotājs Romualds Rudzītis. Pirms daudziem gadiem viņš un Anna Smilga darbojušies glezniecības studijā Rīgā. Tagad Romualds glezno Bauskas ainavas un ir nolēmis darbus drīzumā eksponēt mūsu pilsētā. Sveicienus no Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja darbiniekiem māksliniecei nodeva direktore Baiba Šulce. Savulaik Anna Smilga muzejam uzdāvinājusi frizieru senu darbarīku kolekciju, kas ļāvusi izveidot ekspozīciju “Frizieru darbnīca”.
Gatavo jaunu izstādi
Iztaujāta par izjūtām, kas pārņem, ciemojoties Bauskā, Anna Smilga neslēpj: “Pārāk ilgi šeit esmu nodzīvojusi. Ko tur liegties – reizēm skumstu pēc Bauskas. Joprojām abonēju “Bauskas Dzīvi”, jo nevaru iztikt bez informācijas par savu pilsētu. Jelgavā esmu labi iejutusies, man ir jauka ģimene, nopietns un gādīgs mazdēls. Mans labais gariņš ir glezniecības studijas dalībniece Ilze Ungure. Viņa par mani gādā ar tik neviltotu mīlestību, ka reizēm jūtos gluži kā bērns.”
Ivars Klapers teic, ka Jelgavas pilsētas Dome Annai Smilgai 85 gadu jubilejā uzdāvinājusi iespēju sarīkot darbu plašu izstādi, apmaksājot visus izdevumus. Arī šogad pilsētas Kultūras namā ir paredzēta mākslinieces darbu retrospektīva izstāde. “Annai Smilgai krājumā ir simtiem mazu pērlīšu – miniatūru. Ja šos darbiņus atbilstoši noformētu, mākslas cienītājiem tie varētu būt negaidīts atklājums,” spriež Ivars.
