www.bauskasdzive.lv
Šogad Muzeju nakts akcijas vienojošā tēma – izzināt un iegūt, pētīt un saprast. Bauskas pils muzejs piedāvā programmu «Dzīve mēra laikā». Pasākuma noslēgumā uguns performance «Inferno», portālu informē Elīna Jegorova, Bauskas pils muzeja vecākā komunikāciju speciāliste.
Muzejos 18. maijs būs divkārši svētki, tiks atzīmēta Starptautiskā Muzeju diena, kā arī norisināsies muzeju apmeklētāju iecienītā akcija – Eiropas Muzeju nakts. Sestdien, 18. maijā, no plkst. 20 apskatei atvērtas Bauskas pils muzeja ekspozīcijas un Livonijas ordeņpils tornis, atklāj E. Jegorova. Viņa pastāsta, ka muzeja apmeklējuma laikā dažādās vietās manīs Melnās nāves jeb Buboņu mēra «klātbūtni». Apmeklētājiem rādīs animāciju ,,Mēra ārsts” un vērs durvis kunstkameras jeb reto eksponātu istabai. Muzeju nakts programmas noslēgumā ārpus pils mūriem noslēguma notikums – uguns performance ,,Inferno”.
Viduslaiku un renesanses laikmetā mēra epidēmijas bija milzīgs posts, kas izplatoties dzina sev pa priekšu izbailes un šausmas. Ļaudis mēri uztvēra kā “Dieva rīksti” par grēkiem. Dažādas sērgas tolaik nebija retums. Līdzās karam sekoja neražas, bada un trūkuma gadi. To laiku hronistu pierakstos saglabājušās baisas atmiņas par mēri jeb Melno nāvi, Buboņu epidēmiju – drudzis, drebuļi, plaušu karsonis, caureja, galvassāpes un buboņi, kas radās, pietūkstot inficētajiem limfmezgliem. Šī infekcijas slimība mūsu zemes ļaudis skāra, sākot no 14. gadu simta. Tā «aprija» cilvēku dzīvības kā neviena cita piedzīvotā epidēmija. Gan karus, gan tiem sekojošās postošās sērgas ļaudis Kurzemes un Zemgales hercogistē pārdzīvoja vairākkārt.
Kā vēsta vēstures fakti, Poļu – zviedru kara laikā 1620. gadu sākumā vairākus gadus Kurzemes un Zemgales hercogistē bija neraža. Sākās bads un tam sekoja 1623. – 1625. gada mēra epidēmija. Otrā Ziemeļu kara laikā Bauskā 1657. – 1661. gadā atkal plosījās mēra epidēmija. 1660. gada 14. februārī Bauskas pilsētas maģistrāts lika uzsākt uz ielām esošo līķu savākšanu un apbedīšanu. Tikai viena mēneša laikā apbedīja 227 mēra upuru. Nākamā iznīcība sekoja Lielā Ziemeļu kara laikā. Tā laikā daļēji uzspridzināja Bauskas pili un tika nopostītas arī 2/3 no pilsētas apbūves. 1708. gada agrā ziema neļāva novākt visu ražu, sākas bads un visbaisākais Lielais mēris. Lai mazinātu mēra izplatību, 1709. gada 3. jūlijā Bauskas baznīcās aizliedza dievkalpojumus un mirušos lika apbedīt ārpus baznīcām. Pēc 1708/1709. gada Lielās mēra epidēmijas Bauskā bija palikusi tikai trešā daļa no pirmskara laika iedzīvotājiem.
Piedzīvoto karu šausmas, pārtikas trūkums un nelabvēlīgie dzīves apstākļi novājināja cilvēkus. Žurku blusas, kuras izplatīja mēra baciļus, izsūca jau tā novārgušo ļaužu asinis, tādējādi tos inficējot. Mēris sāka izplatīties no cilvēka uz cilvēku pilienu un pieskārienu ceļā, un tā upuri bija nolemti ātrai bojā ejai. Mērim talkā nāca arī esoša netīrība. Lai pārspētu nelabo smaku un lai «dezinficētu» gaisu, uz ielu stūriem un laukumos dedzināja paegļus, dzīvnieku ragus un nagus. Daudzi zemnieki, redzot šo postu, atteicās strādāt; nodzīvoja pēdējos iekrājumus un mantu, gaidot neizbēgamo nāvi. Daudzi meklēja glābiņu mežos. Bailes no slimības bija tik lielas, ka saslimušie palika neapkopti un mirušie neapbedīti. Bada un vilku saplosīšanai atstātie lopi pamestajās saimniecībās žēlabaini mauroja un brēca. Vēl dzīvi palikušie ļaudis nodedzināja mājas un kūtis, lai slimība neizplatītos tālāk, tā vēsturiskos dokumentos tiek aprakstīta epidēmiju situācija.
Vairākas desmitgades bija jūtamas sekas, ko mēris bija radījis. Pamestās mājas un aizaugušos tīrumus izdzīvojušiem nācās no jauna uzkopt. Neraugoties uz sērgām un iznīcību, turpinājās jauna dzīve, atstājot atmiņas un nostāstus par pārdzīvoto kā baisas leģendas. Tautas vitalitāte ir abrīnojama, ļaudis dzima un no jauna piepildīja pamesto zemi.
Muzeju nakts pasākuma noslēgumā uguns performances “Inferno” laikā varēs vērot simbolisku jaunas dzīves un iespēju atdzimšanu, sadedzinot iznīcību un nelaimes, teic E. Jegorova.
Muzeju nakts “Dzīve mēra laikā” programma:
- plkst. 20:00 – 22:30 Bauskas pils muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate. Centrālā torņa ar skatu laukumu un Livonijas ordeņa pilsdrupu apskate;
- plkst. 20:00 – 22:30 Melnās nāves jeb Buboņu mēra «klātbūtne»; kunstkamera jeb reto eksponātu istaba; animācija “Mēra ārsts”;
- plkst. 23:10 pils austrumu priekšlaukumā noslēguma notikums – uguns performance ,,Inferno”.
Bauskas pils muzeju nakts dalībnieki un atbalstītāji: biedrība “Viduramžiai” (Lietuva); Jelgavas Studentu teātra atbalsta biedrība “MINIATRA”; Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte un tās dekāns Dr.med.vet. Kaspars Kovaļenko; baušķenieks Jānis Bite ar eksponātiem no savas privātās kolekcijas.
Pasākuma apmeklējums bez maksas. Pēdējie apmeklētāji pilī tiks ielaisti plkst. 22:30.
Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Akcijas iniciatore un koordinatore ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija. Informācija par akciju Eiropas valstīs ir atrodama vietnē www.nuitdesmusees.culture.fr. Akciju „Muzeju nakts” Latvijā koordinē Kultūras ministrija sadarbībā ar biedrību „Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja”.
Titulattēlā – Muzeju nakts Bauskas pils muzejā pagājušā gada maijā. Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.
Interesants raksts.