Unikāls vēstures dokuments – kalendārs –, kas tagad pieder Mārim Bērziņam, spēj pastāstīt par daudziem mūsu rajona notikumiem.
Unikāls vēstures dokuments – kalendārs –, kas tagad pieder Mārim Bērziņam, spēj pastāstīt par daudziem mūsu rajona notikumiem.
Vēsturnieks Māris Bērziņš, atvēris 1944. gadā izdotu kalendāru, lasa: “23. jūnijā piedzima M. Bērziņas kundzei “Bajāros” bērns (laikam puika).” Tagad šim puikam ir 61 gads. Viņš ir Gailīšu pagasta Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzeja vadītājs.
Māris Bērziņš 40 gadu ir strādājis muzejos. Neparasto kalendāru viņš atradis tālu no mājām, kurās dzīvojusi tā īpašniece. Sākotnēji kalendārs jeb gadagrāmata “Darbs un zeme” (1944. gadam) piederējusi Māra Bērziņa kaimiņienei Ventai Pelēķis. Viņa tajā ierakstījusi visus 1944. gada svarīgākos notikumus ne tikai savā, bet arī mūsu rajona dzīvē. V. Pelēķis kalendāru izveidojusi par savdabīgu dienasgrāmatu.
Šausmīgs gads
Māris Bērziņš šo kalendāru uzskata par dzīvu dokumentu, kas glabā ne tikai informāciju, bet arī emocijas. Pirmajā lappusē ir uzraksts, kas atklāj kalendāra īpašnieka vārdu un māju nosaukumu. Taču ikvienu lasītāju ieintriģētu cits ieraksts: “Šausmīgs gads un nākošais.” Domājams, 1944. gads nebija patīkams nevienam Latvijas iedzīvotājam. Taču, neskatoties uz kara šausmām, tas bija jauns gads.
Kalendārā ir ieteicamie saimnieciskie darbi katram mēnesim. Minēts, ka janvārī būtu vēlams savest no meža malku. Izdevums paredzēts lauksaimniekiem. Katrā mēnesī ir brīva lapa ierakstiem. Tieši Ventas Pelēķis piezīmes šo kalendāru dara unikālu.
Vācieši dod gaismu
Ieraksti janvārī liek saprast, ka Staļģu mājās turēti dažā di mājlopi. 9. februārī minēts, ka sāks ierīkot instalācijas, taču nav rakstīts kādas. Turpat arī atzīmēts, ka V. Pelēķis zaudējusi cerības satikt kādu ka rā devušos draugu. Taču nākamā rindkopa liek pasmaidīt: “17. februārī cūkai no Sīļu kuiļa 12 sivēni.”
Nākamā lapa un mēnesis atrisina neskaidrības ar 9. februāra ierakstu: “11. martā plkst. 11.30 pirmā gaisma Īslīcē Staļģu mājās. Vakarā brīnumaini mājīga sajūta,” pierakstījusi V. Pelēķis. Turpat arī atzīmēts, ka 26. martā ar dzīvesbiedru Arvīdu jādodas uz “Gaismas balli” par godu šim notikumam. Turpmākos divus mēnešus nekas svarīgs Ventas Pelēķis dzīvē nav noticis.
Spēj pārsteigt
Jūnijā atzīmēta Māra Bērziņa ierašanās pasaulē. “Kad pirmo reizi paņēmu šo kalendāru, ielūkojos, kurā dienā esmu dzimis, jo kalendāra gads sakrīt ar manu dzimšanas gadu. Kad ieraudzīju, ko Venta Pelēķis ir pierakstījusi šajā dienā, gandrīz nokritu,” teic M. Bērziņš. Viņa mājas “Bajāri” atradušās tikai pārsimt metru attālumā no “Staļģiem”. Vēl joprojām M. Bērziņš atceras savas bērnības dienas kaimiņu mājās. Kalendārā ierakstīts, ka 29. jūlijā Bauskā notikusi apšaude starp vāciešiem un sarkanarmiešiem. Augustā Pelēķu ģimene smago apstākļu dēļ atstāj mājas, taču tajā pašā mēnesī tur atgriežas.
Septembris kalendārā atspoguļo vācu karaspēka aiziešanu no Bauskas. “14. septembrī aiziet visi draugi un kavalieri,” raksta V. Pelēķis. Oktobri Venta Pelēķis atzīmē kā dvēseliski tukšu mēnesi, taču novembrī un decembrī ierakstu kalendārā ir maz, un tie atkal saistās ar mājlopiem un to lecināšanu.
Mārim Bērziņam šī laikagrāmata nozīmē ļoti daudz – vēsturisks dokuments, izziņas materiāls un muzeja cienīgs apskates objekts.
