Rīgā pirms diviem gadiem tika atvērta armēņu baznīca. Jaunceltnes teritorijas labiekārtošanu veica baušķenieks Ediks Barojans un viņa brālis Ēriks, kurš dzīvo Gailīšu pagastā.
Rīgā pirms diviem gadiem tika atvērta armēņu baznīca. Jaunceltnes teritorijas labiekārtošanu veica baušķenieks Ediks Barojans un viņa brālis Ēriks, kurš dzīvo Gailīšu pagastā. Rīgas armēņu draudzes locekļi ir arī Edika dēli Artūrs un Edijs.
Ne katoļi, ne pareizticīgie
Brāļi Barojani Latvijā dzīvo kopš 80. gadu sākuma. Ediks ir absolvējis toreizējo Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Viņš teicami runā latviski. Arī mājās Barojani sazinās latviešu valodā, bet dzimto valodu lieto, tiekoties ar tautiešiem Rīgas armēņu kopienā, baznīcā, uzņemot radus un armēņu draugus no citām valstīm.
“Padomju laikā, ieraugot kaukāziešu izcelsmes cilvēkus, Latvijā daudzi nez kādēļ domāja, ka viņi ir musulmaņi, un izturējās piesardzīgi. Arī es to esmu izjutis. Joprojām gandrīz visi kļūdās, domādami, ka armēņi pieder pareizticīgo konfesijai. Neesam ne katoļi, ne pareizticīgie. Mēs lepojamies ar piederību apustuliskajai gregoriskajai baznīcai, kas teju divus tūkstošus gadu ir pratusi saglabāt pirmo kristiešu tradīcijas, kas “atceļojušas” no Romas impērijas,” konfesijas īpatnības atklāj Ediks Barojans.
Tomēr viņš norāda, ka citu kristīgo konfesiju ietekme ir jūtama arī armēņu baznīcā. Barojani pieder tās katoliskajam atzaram, kas radies saistībā ar konkrētiem vēsturiskiem notikumiem. Ediks skaidro: “Katolicisma elementus Armēnijā ienesa franči. Tas notika turkukrievu kara laikā 19. gadsimta vidū. Kad turki metās armēņus iznīcināt, palīgā steidzās sabiedrotie. Franču leģioni stāvēja pie mūsu senču dzimtā ciema Vana ezera tuvumā, atvairot turku uzbrukumus.”
Jēra upurēšana
Savdabīgs kultūras fenomens ir rituālu nemainīgums armēņu apustuliskajā baznīcā. Tāds ir jēra upurēšanas rituāls, kas saglabājies no 4. gadsimta un tiek veikts joprojām. Arī Ediks Barojans tajos daudzkārt ir piedalījies: “Upurēšana simbolizē Dievam doto solījumu izpildi. Rituāls ir ļoti sens, izveidojies pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, valdnieces Tamāras laikā.
Vispirms aitu ganāmpulkā tiek nolūkots jērs. To īpašā ceremonijā ved apkārt baznīcai. Upurējamā dzīvnieka auss galiņā izdara nelielu šķēlumu. Pēc tam ar dzīvnieka asinīm rituāla dalībnieki uz pieres uzvelk krustu, tad speciāli iekārtotā vietā jēru nokauj, sadala septiņās vienādās daļās un atdod trūkumcietējiem. Gaļu drīkst vārīt bez sāls un garšvielām. Kaulus aizliegts dot suņiem, tie jāierok zemē. Jēra upurēšanas rituāli notiek arī Rīgas armēņu baznīcā. Vairākas reizes Bauskas rajona zemnieku saimniecībās esmu meklējis upurējamo dzīvnieku.”
Par vienu no raksturīgākajām armēņu baznīcas tradīcijām Ediks un viņa vecākais dēls Edijs uzskata svecīšu iedegšanu. Pat padomju laikā, kad dievkalpojumi tika aizliegti, visas baznīcas Armēnijas ciemos bijušas atvērtas, lai katrs garāmgājējs varētu nolikt svecīti, vēlot labu tuviniekiem un draugiem.
Kristības kalnu fonā
Mazā ciema baznīciņā Tašīras apriņķī Armēnijā 14 gadu vecumā ir kristīts Edijs, bet viņa brālim Artūram kristības bijušas Rīgas armēņu baznīcā. Notikumu atceras Edijs: “Armēnijā esmu bijis vairākas reizes, jo tur dzīvo mana vecmāmiņa un tēvocis. Tolaik Latvijā nedarbojās neviena armēņu baznīca, tādēļ braucām uz tēva dzimto ciemu. Tas atrodas ielejā, visapkārt slejas kalni. Mani krustvecāki ir tēva brālis Ēriks un viņa sieva Marina.
Baznīcā bija vairāki cilvēki, kuri pieņēma kristību sakramentu. Stāvēju pie altāra sporta apavos, džinsos un krekliņā ar uzrakstu “Jamaika”, jo svētku drēbes, protams, biju aizmirsis Latvijā. Kristību norise ir tieši tāda pati kā katoļu vai luterāņu baznīcā. Priesteris iesvētīja arī krustiņu. Es katru vakaru pirms gulētiešanas to noņemu un klusībā pateicos Dievam par aizvadīto dienu, bet no rīta, liekot ķēdīti ap kaklu, arī vēršos pie Viņa. Daudzi ķēdītes vispār nenoņem, bet man šis rituāls ir svarīgs. Esmu vienmēr apzinājies, ka tur – augšā – ir kāds spēcīgāks par mums visiem un visas cilvēces likteņi ir Viņa varā.”
Apliecina cieņu
Kristīgās baznīcas svētkos Barojanu ģimene, ieskaitot Edika sievu Inesi, kura ir luterāne, vienmēr cenšas apmeklēt dievkalpojumus Rīgas armēņu baznīcā. Tā ir Rīgas un citviet Latvijā dzīvojošu armēņu svarīgākā tikšanās vieta. Baznīca atrodas lielveikala “Mols” tuvumā. Zemi sakrālās ēkas celtniecībai Rīgas armēņu biedrībai uzdāvinājusi trimdas latviete. Ediks un viņa tautieši to uzskata par cēlu žestu, kas apliecina īpašu labvēlību pret armēņiem. Baznīcā kalpo tēvs Markoss, kurš ir ieradies no Armēnijas reliģiskā centra – Ečmiadzinas. Dievkalpojumi notiek armēņu un krievu valodā.
Ediks Barojans piemetina: “Apustuliskā baznīca ir atvērta visiem. Neatkarīgi no konfesijas var piedalīties dievkalpojumā vai vienkārši parunāties ar tēvu Markosu. Armēņi izjūt dziļu cieņu pret latviešiem, bet lielākā autoritāte maniem tautiešiem ir Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
***
uzziņai
– Armēnija ir pirmā valsts Eiropā, kas 301. gadā pieņēma kristīgo ticību. Tas notika arhibīskapa Gregora valdīšanas laikā.
– Armēņi pārstāv apustulisko gregorisko baznīcu, kas ir saglabājusi pirmo kristiešu tradīcijas un rituālus.
– Baznīcas galva – katolikoss. Pašlaik šo amatu ieņem Garegins II.
– Apustuliskās gregoriskās baznīcas darbojas visās valstīs, kurās ir armēņu diaspora.
