Pirmā un svarīgākā atziņa par pagājušās nedēļas nogalē sporta kompleksā «Mūsa» notikušo koncertu «Zelta graudi» – tas bija lielisks. Protams, kā visam mūsu sabiedrībā, bija arī trūkumi, tāpēc sākšu ar tiem, lai beigtu ar pozitīvo.
Pirmā un svarīgākā atziņa par pagājušās nedēļas nogalē sporta kompleksā “Mūsa” notikušo koncertu “Zelta graudi” – tas bija lielisks. Protams, kā visam mūsu sabiedrībā, bija arī trūkumi, tāpēc sākšu ar tiem, lai beigtu ar pozitīvo.
Nepietiekama reklāma
“Bauskas Dzīvē” ievietotos sludinājumos nebija norādīts, cikos koncertizrāde sāksies, kur tā notiks. Krāsainās afišas pilsētas ielās ne visiem, īpaši lauku ļaudīm, ir pieejamas. Nebija minēts, ka ieejas biļete uz četru stundu pasākumu, kurā piedalās ap 20 mūziķu, maksā tikai divus latus. Iespējams, daudzi, izlasījuši zvaigžņu sarakstu, kas koncertā piedalīsies, nodomāja, ka bez pieciem vai pat desmit latiem cauri netiks. Ja cilvēki zinātu, ka biļete ir tik lēta, publikas noteikti būtu daudz vairāk.
Kā izrādījās, sporta komplekss “Mūsa” ir piemērots šādam pasākumam, tomēr tā nav pilsēta. Jauki, ka bija organizēts transports nokļūšanai sporta kompleksā, tomēr par mājupceļu nebija padomāts. Romantiskas nakts pastaigas – tas nav nopietni, īpaši tāpēc, ka vairums mākslinieku bija vecāku cilvēku iemīļoti. Partijas “Jaunais laiks” biedram Uldim Kolužam “uzsaukt” pāris autobusu pusnaktī noteikti nebūtu nekāda izputēšana. Jādomā, biedri, par vēlēšanām laikus, nevis pāris mēnešu pirms tām!
Izstaigājot sporta kompleksu, secināju, ka teritorijā ir daudz brīvu laukumu, kuros varēja ļaut izvietot automobiļus, lai tie nestāvētu ceļa malā. Tā būtu vēl viena ērtība apmeklētājiem. Nožēlojama bija informācija pie ieejas, ka teritoriju apsargā ar suņiem. Vai tad māksliniekiem draudēja uzbrukt Gailīšu pagasta kazas? Labāk vajadzēja padomāt, lai apmeklētāji drīkstētu iziet ārpus žoga. Cilvēki vismaz varētu novietot automobilī nevajadzīgi līdzi paņemtu garo lietussargu, jo deju laukumā tas radīja tikai neērtības.
Kvalitatīvs produkts
Tomēr jāuzteic augsta profesionalitāte skaņas un gaismas aprīkojumā. Saturīgi un ļoti pārdomāti bija Sarmītes Plūmes programmas pieteikumi. Kvalitatīvs orķestra pavadījums, dziedātāju uzstāšanās bez fonogrammām, lieliski mākslinieku tērpi, videohronikas kadri uz lielajiem ekrāniem. Koncerta programma bija veidota demokrātiski, vecmāmiņas pēc pirmajām daļām varēja doties mājup, jaunieši – pulcēties tuvāk skatuvei, kad gaidīja Ozolu, Gvido Lingu, Fēliksu Ķiģeli vai Juri Kaukuli.
Maz mērķauditorijas
Kauns par baušķeniekiem, kuri nenovērtēja vienreizējo iespēju – naktsballi, kurā spēlēja “Pērkons”. Tikai ap simts dejotāju, turklāt ļoti maz četrdesmitgadnieku – tieši “Pērkona” mērķauditorijas. Kurš pateiks, kad pēdējo reizi Bauskā bijusi balle, kurā Juris Kulakovs gatavs spēlēt “Gulbi”, “Kukurūzu” vai “Slidotavu”, bet nav īsti kam?
“Zelta graudiem” šoreiz patiesi bija augsta raudze. Žēl, ka tik maz bija tās vērtētāju. Varbūt esam pārāk bieži maldināti ar lētiem šoviem par dārgu naudu, tāpēc arī šoreiz palaidām garām izdevību baudīt ko kvalitatīvu.
* “Bauskas Dzīve” noskaidroja, ka koncertu sporta kompleksā “Mūsa” apmeklēja apmēram trīs tūkstoši skatītāju. Organizatori atzina, ka tas nav daudz.
