Teritorijas attīstības plānošanas likums no pieņemšanas brīža 1998. gada 15. oktobrī nosaka visām pašvaldībām izstrādāt attīstības plānu. Aptaujājot visas Bauskas rajona vietvaras, secināju, ka vairākums apzinās dokumentu izstrādes darba nozīmi.
Teritorijas attīstības plānošanas likums no pieņemšanas brīža 1998. gada 15. oktobrī nosaka visām pašvaldībām izstrādāt attīstības plānu. Aptaujājot visas Bauskas rajona vietvaras, secināju, ka vairākums apzinās dokumentu izstrādes darba nozīmi.
Īslīces pagasta vadītāja Vera Purmale uzskata: “Ja 90. gadu sākumā būtu tāda pieeja darbam, tad līdz šodienai būtu iespēts daudz vairāk.” Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš teic, ka neviens nevar attīstīties neplānojot. “Tie paši vēži citās kulītēs – šodienas attīstības plāni ir agrākie piecgades un desmitgades plāni. Vienīgi nosaukums mainījies. Dzīve bez tiem būtu haotiska un mazāk progresīva,” teic A. Āboliņš. Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs Oskars Reķis pašvaldības darbu saskaņā ar attīstības plānu salīdzina ar šaha spēli – vienlaikus var izdarīt vairākus gājienus. Iecavas novada Domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs teic, ka bez plāna attīstība rit nesakārtoti. Rundāles pagasta padomes izpilddirektore Inta Klīve secina, ka ar teritoriālo plānojumu pašvaldībai ir vieglāk strādāt.
Attīstības programma un teritorijas plānojums ir pašvaldības darbības pamatdokumeti. Pagaidām tos nenovērtē, bet turpmāk teritoriālais plānojums ietekmēs visas dzīves jomas: apbūvi, investoru piesaisti un citas, apgalvo Vecumnieku pagasta padomes projektu rakstītāja Daira Vāvere.
“Ja mums jau būtu teritoriālais plānojums, nevajadzētu risināt daudzas problēmas, piemēram, par būvniecību neatbilstošās vietās. Pašlaik mums jāpārliecina uzņēmējs, ka nevar pie ciemata celt cūku fermas. Viņš pastāv uz savu – lauku iedzīvotājiem nevarot traucēt šāda objekta smakas,” stāsta Gailīšu pagasta padomes zemes ierīkotāja, teritoriālās plānošanas speciāliste Aija Fridrihsone. Savukārt Mežotnes pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Dombrovska, atzīstot attīstības plāna nepieciešamību, raizējas, vai pagastiem uz 12 gadiem izstrādātie plāni nebūs veltīgi pēc apvienošanās novados.
Vienīgi Vecsaules pagasta vadītājs Juris Cielavs bija skeptiski noskaņots un atzina, ka vietvaras pamatpienākumus – izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu – pašvaldība līdz šim nodrošinājusi un arī turpmāk garantēs neatkarīgi no plāna. “Pagasts var veidot rītdienas vīzijas, tomēr to realizēšanai vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki,” teic J. Cielavs. Ja viņu nav, tad ieceres paliek ideju līmenī. Lai arī skats ir pesimistisks, Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs ievērojis, ka uzņēmēji viņa pārvaldītajā lauku teritorijā ir sasparojušies.
Bauskas rajona četrās vietvarās ietverta attīstības (Bārbeles un Īslīces pagastā) vai attīstības un plānošanas nodaļa (Bauskas rajona Padomē un Bauskas pilsētas Domē).
Atsevišķs darbinieks mērķus izvirza un vada projektus astoņās pagastu padomēs. Savukārt sešās lauku vietvarās – Rundāles, Mežotnes, Vecsaules, Dāviņu, Svitenes un Stelpes pagastā – iztiek bez attīstības un plānošanas speciālista. Visbiežāk minētais iemesls – finanšu trūkums. Tomēr Mežotnes pagastā jau šoruden sāks strādāt projektu vadītājs.
Arī Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Šarķe atzīst: “Dzīvē viss mainās, un jau četrus gadus vecajā attīstības programmā no minētā daudz kas ir novecojis. Pašvaldībai ir vajadzīgs speciālists, kurš nodarbotos tikai ar teritoriālo plānošanu un projektu rakstīšanu. Viņš nepārtraukti strādātu un sekotu vietvaras attīstībai.
