Autors ir izcils britu mūsdienu rakstnieks – to nevar noliegt. Latviešu valodā ir tulkoti vismaz četri viņa romāni, bet krievu valodā to ir divtik daudz.
Autors ir izcils britu mūsdienu rakstnieks – to nevar noliegt. Latviešu valodā ir tulkoti vismaz četri viņa romāni, bet krievu valodā to ir divtik daudz. Un tomēr – jo vairāk I. Makjuana darbus lasa, jo spilgtāk atklājas to īpašā pazīme. Tā izpaužas autora nepārvaramā vēlmē sižetos graciozi iepludināt šausmu elementus. Tās nav mistiskas, bet reālas, fizioloģiskas šaumas, ko vieš naturālistiski aprakstītas sadistiskas darbības. Iepriekšējā romānā “Piedošana” tās vēl bija gluži paciešamas, taču jaunajā tulkotajā darbā šīs epizodes vienkārši nav iespējams lasīt, jo teksts vieš fizisku nelabumu.
Bet tas nemazina apbrīnu par rakstnieka lielo meistarību, radot vēsturiski pamatotu un psiholoģiski iespaidīgu romānu. Turklāt viņam piemīt ārkārtīgi smalka stila izjūta, ko uzreiz novērtē ikviens vērīgs lasītājs.
Romāna darbība notiek Berlīnē pēc Otrā pasaules kara, kad sabiedroto vidū rodas neuzticēšanās, mēģinot piekļūt politiskā pretinieka – padomju sistēmas – stingri glabātajiem noslēpumiem. Tas ir izteiksmīgi “zīmēts” fons, kurā risinās divu jaunu mīlētāju drāma (ja tā var dēvēt kopīgi pastrādātu baisu noziegumu).
