Jauna ģimene mājokli Bērzkalnu ciemata četrstāvu ēkā izvēlējusies ainavas dēļ. Skats uz Mūsu nekad nav vienmuļš.
Jauna ģimene mājokli Bērzkalnu ciemata četrstāvu ēkā izvēlējusies ainavas dēļ. Skats uz Mūsu nekad nav vienmuļš.
Jau apritējis pusotra gada, kopš sieva, vīrs un viņu mazais dēliņš iekārtojušies pašu izdomātā un izremontētā mītnē.
Pirmā bija sauna
Šķiet, interesantākā standarta trīsistabu dzīvoklī ir sauna. Saimniekam par tās izbūvi ir savs stāsts: “Kad nopirkām dzīvokli, pirmā doma bija – šeit ir jābūt pirtij. Arī sieva piekrita iecerei. Interesējāmies par meistariem un izvēlējāmies rīdziniekus. Pirmais ieradās uzņēmuma šefs, pēc tam divi strādnieki. Kad viņi pabeidza darbus, šefs atkal bija klāt. Mūsuprāt, viņi visu paveica lieliski. Saunā ir noturīgs karstums, laba ventilācija, un mēs bez iknedēļas karsēšanās iztikt nevaram. Pat tad, kad dzīvoklī nekā cita vēl nebija, tupējām uz lāvas un sildījāmies. Divatā ir pavisam ērti, ja trīs cilvēki, tad jāsēž plecu pie pleca. Vajadzēja karsētavu būvēt kādus divdesmit centimetrus platāku, tad būtu pavisam labi.”
Lai iekārtotu šo relaksācijas vietu, ģimene atteicās no pieliekamā un vannasistabas, aizmūrēja divas durvis, lai veidotos īpaša pirts kūrēm piemērota platība. Maza vietiņa palikusi, kur piesēst un baudīt kādu atspirdzinājumu.
Varētu šķist, ka saunas izmantošana ievērojami palielina elektroenerģijas patēriņu, taču – nē. Lai pirts priekus baudītu divas personas, jārēķinās ar 50 santīmiem. Uzturot karstumu ilgāk, izmaksas par vienu vakaru ir līdz vienam latam. Galvenais, ka automātiski tiek noteikts temperatūras režīms un darbības laiks. Nereti ziemā, kad ģimene atgriežas no slēpošanas, saunā jau ir vajadzīgais karstums, un tūdaļ var sēsties uz lāvas.
Paļaujas uz savu prasmi
Pirts ir vienīgā telpa, kas tapusi bez pašu pūlēm. Viss pārējais veidots un sakārtots, ekonomējot līdzekļus, kas būtu jāmaksā meistariem. Kad interesējos, kā gan divi jauni cilvēki var tik daudz prast un spēt, dzīvokļa saimnieks smaidot atbildēja: “Katram normālam vīrietim tas jāprot.” Izrādās, jau kopš pusaudža gadiem viņš sācis darba gaitas celtniecībā, kur apguvis dažādas prasmes.
Ar meistariem, izņemot pirts un apkures ierīkotājus, ģimenei nav veicies. Sieva rāda uz flīzēm virtuvē, kur šuvju apdare drūp ārā, kamēr viņas pašas citā telpā veiktais šāds pats darbiņš ir bez vainas.
Abi jaunie cilvēki dzīvokļa iekārtošanā ir saderīgs tandēms. Sieva domā par krāsām, veikalos meklē piemērotus materiālus. Vīrs teic: “Es veicu rupjos darbus. Palūkojoties atpakaļ, pašam grūtākā un interesantākā tagad šķiet divu arku veidošana. Viss tinās putekļu mākonī, kad iedarbināju turbīnu un zāģēju ķieģeļus.”
Arī kāds nepiepildīts sapnis
Saimnieks spriež: “Ja dzīvokļa iekārtošanu sāk, tad viss jāveic pamatīgi, lai gadus desmit varētu justies mierīgi.” Sieva bilst: “Man patīk kādas detaļas visu laiku mainīt un kaut ko pārkārtot.”
Vīrs ir nosiltinājis visas ārsienas, gādājis, lai tiktu sakārtota elektroinstalācija. Tomēr darbi vēl nav līdz galam pabeigti. Dēla istabā jāsamontē iebūvēts skapis, kas pasūtīts galdniecībā. Uz citu vasaru atlikta lodžijas pārveide noslēgtā telpā.
Tomēr jaunajai ģimenei šajā mītnē ir viens sapnis, kas paliks nepiepildīts. Pimajā stāvā nav iespējams uzbūvēt kamīnu, ko viņi iesaka darīt radiniekiem, kuri dzīvo ceturtajā stāvā. “Dzīva uguns raisa romantisku noskaņojumu,” saka ģimenes galva.
