«Mani vecāki ir arī manu draugu draugi, tas ir pats labākais,» tā saka Kārlis Volodins. Šai rundāliešu ģimenei šis gads bijis un būs bagāts ar jaukiem atceres brīžiem un svētkiem.
“Mani vecāki ir arī manu draugu draugi, tas ir pats labākais,” tā saka Kārlis Volodins. Šai rundāliešu ģimenei šis gads bijis un būs bagāts ar jaukiem atceres brīžiem un svētkiem.
Atklāj noslēpumu
Juris un Lūcija esot sareģistrējušies, nevienam nezinot. “Uz Rundāli atnācu, beigusi medicīnas skolu. Juri noskatīju, braucot uz ceļu darbinieku sporta spēlēm. Nodomāju, ka tam puisim ir skaistas acis un garas skropstas kā meitenei. Pagāja gads, un izveidojām ģimeni. Inta Kamola ciema padomē mūs klusi “sarakstīja”, pēc tam aizbraucām uz Skaistkalni pie Jura mammas, apsveicām viņu un atzināmies – esam apprecējušies. Reti kurš to zināja,” tā Lūcija Volodina.
Šī gada aprīlī Volodinu ģimene varēja atcerēties, kā klājies kopā nodzīvotajos 25 gados. Dēls pārsteidzis ar dažādiem apsveikumiem – vispirms ar šokolādes kārumiņu “Twix”, pēc tam ar milzu šampanieša pudeli. Pēc pēdējās spēles volejbolā Latvijas kadetu izlasē Kārlis pasniedzis īsto dāvanu piemiņai – tas ir oriģināls stikla trauks ar iegravētu veltījuma tekstu vecākiem sudrabkāzās un parakstu – Kažiņš. Tā ģimenē mīļi sauc puisi, kura augumam trūkst tikai sešu centimetru no diviem metriem.
Visai dzīvei
Šovasar Kārlis absolvēja Murjāņu sporta ģimnāziju un kļuvis par Banku augstskolas pilna laika studentu. “Vakara nodaļa man nederēja, jo gribu turpināt trenēties klubā “Elvi/Kuldīga”, lai spēlētu volejbolu Baltijas nacionālajā līgā. Paldies Vilnim Zariņam, kurš Rundālē volejbolā trenēja mazos puikas. No sporta esmu paņēmis, ko varēju, tagad gribu apgūt noderīgu profesiju, strādāt. Trenēšos, lai saglabātu labu fizisko formu, jo, pie datora sēžot, ātri var uzaudzēt alus vēderiņu,” saka Kārlis.
Viņš atzīst, ka labu zināšanu pamatus guvis Pilsrundāles vidusskolā. “Jau četru gadu vecumā esmu sēdējis skolotājas Ainas Simonovas stundās, jo man patika angļu valoda. Uz 1. klasi aizgāju sešu gadu vecumā, lai mācītos Silvijas Pavlovas klasē,” tā puisis. Pēc pamatskolas Murjāņu sporta ģimnāzijā pavadītie gadi likuši Kārlim kļūt patstāvīgam, būt atbildīgam. Turklāt sportojot viņš ieguvis daudz drau gu un noderīgu kontaktu visai dzīvei.
Uzticība profesijai
16. jūlijā Kārlim bija 18. dzimšanas diena, tā nosvinēta kopā ar draugiem un vecākiem. “Dēls mums ir ļoti labs, viņš mums uzticas, Kārļa draugi mūsu mājās vienmēr ir bijuši gaidīti. Mums ar jauniešiem saskan, mēs viņus saprotam un atbalstām, jo arī paši nejūtamies veci,” saka Lūcija. Viņai nākas runāt arī vīra Jura vārdā, jo viņš katru dienu mēro ceļu uz Jelgavu, kur ir darbu vadītājs SIA “Igate”. Juris kopš jaunības ir uzticīgs “ceļinieku” cunftei.
Tāda pati noturība raksturo arī Lūciju. 30 gadu pēc Rīgas 2. medicīnas skolas beigšanas šovasar absolventi tikās pie Ungura ezera. No 11 tuvākajiem draugiem astoņi joprojām strādā medicīnā, arī Lūcija, kura ir ģimenes ārstes Santas Gulbes palīdze. Nav mainījusies arī Lūcijas aizraušanās ar sportu un kultūru. Šajās jomās viņai ir savi pienākumi arī Rundāles pagastā.
Būs radu saiets
Kārlis dodas uz virtuvi pēc karstām ābolmaizītēm, bet Lūcija paņem klēpī nelielu kastīti un ceļ laukā pašas apgleznoto zīdu. Pirms dažiem gadiem viņa sākusi braukt uz zīda apgleznošanas kursiem Bauskas darbnīcā “Meistars Gothards”. Iegūtās zināšanas atraisījušas Lūcijā agrāk nenojaustas mākslinieces spējas. Viens no viņas topošajiem darbiem uzstiepts uz rāmja un gaida pēdējos otas pieskārienus.
Mammas darināta šalle izlaidumā dāvināta Kārļa klases audzinātājai Murjāņos. Vīram un dēlam Lūcija apgleznojusi kaklasaites. Šīs nedēļas nogalē viņa organizē radu tradicionālo augusta izbraukumu. Tiek gaidītas māsīcas un brālēni ar ģimenēm, vajadzētu būt ne mazāk par piecām “ekipāžām”, spriež Lūcija. Skatīta Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale, bet šogad ceļš vedīs uz Klaipēdu un Palangu, viņa stāsta. Ir vērts satikties, jo oktobra sākumā, kad rudens sāks apgleznot Latviju, Volodinu ģimenē gaidāma vēl kāda skaista diena – apaļa jubileja pašai Lūcijai.
