Likums noteic, ka dažos gadījumos krimināllietu izskatīšanā nepieciešama tiesas piesēdētāju klātbūtne.
Likums noteic, ka dažos gadījumos krimināllietu izskatīšanā nepieciešama tiesas piesēdētāju klātbūtne.
Viens pats tiesnesis nedrīkst skatīt krimināllietas, kurās par smagiem noziegumiem apsūdzēti pusaudži. Tāpat trijatā jāizskata sevišķi smagi noziegumi.
Bauskas rajona Tiesas tiesnese Lilita Kosoja atzīst, ka tiesas piesēdētāju klātbūtne bieži noderējusi, īpaši skatot krimināllietas, kurās iesaistīti pusaudži. “Tiesas piesēdētāju dzīves pieredze, notikušā kopīga analīze ļauj pieņemt objektīvāku lēmumu,” atzīst tiesnese.
Ilgus gadus par tiesas piesēdētāju strādā baušķenieks Edvīns Hegenbarts.
Kādas īpašības nepieciešamas, lai varētu pildīt šo pienākumu?
– Vispirms cilvēkam jāizvērtē sevi, jo, šo pienākumu pildot, nepieciešamas vairākas rakstura iezīmes, tostarp godīgums, patiesums, zināmā mērā arī labestība, jo uz ļaunu orientēts cilvēks, manuprāt, šo pienākumu nevarētu pildīt. Protams, mēs dodam zvērestu, kurā apliecinām neizpaust lietas, kuras liedz likums. Mums tiek rīkotas mācības. Taču galvenais, manuprāt, – jābūt godīgam. Man nav speciālās juridiskās izglītības, tomēr Krimināllikumā orientējos.
Vai bieži nākas sevī samērot subjektīvo viedokli ar objektīvo, likuma pieprasīto?
– Nav viegli, tomēr objektīvam ir jābūt. Reiz simpātijas bija cietušā pusē, tomēr spriedumu pieņēmām, manuprāt, objektīvu. Tāpēc jau esam trīs cilvēki.
Kā rit tiesas piesēdētāja darbs?
– Kad nepieciešams, kopā ar tiesnesi strādā divi piesēdētāji. Pirms tiesas ar visiem materiāliem neiznāk gan laika iepazīties. Taču procesam ritot, tiesnesis tāpat iziet visai lietai cauri. Parasti jau likums, pēc kura personai uzrādīta apsūdzība, nosaka soda apmēru. Mums, ņemot vērā visu tiesas sēdē iegūto informāciju, jāpalīdz tiesnesim atrast pareizāko lēmumu šajās likumā noteiktās robežās “no – līdz”.
Cik lielā mērā piesēdētājs drīkst ietekmēt tiesneša lēmumu?
– Protams, tikai likumā noteiktās robežās. Un, ja arī runā par dzīves pieredzi, tad jebkurā gadījumā katrs arguments ir jāpamato. Ar niansēm, kas saklausītas liecinieku teiktajā, kas citādāks varbūt pamanīts ekspertu slēdzienos. Es neapšaubu tiesnešu profesionalitāti, tomēr kāda faktoloģiska nianse var būt tikai mūsu pamanīta.
Kas visvairāk pārsteidz?
– Cilvēku neapdomība, es pat teiktu – stulbums. Daudzi nespēj savaldīt mirkļa emocijas. Esmu konstatējis, ka pēdējā laikā pieaug ļaunums, īpaši jauniešu vidū. Es, protams, domāju tos jauniešus, kuri nonāk līdz tiesas zālei.
Manuprāt, pēdējā laikā sabiedrībā nedaudz greizi tiek runāts par bērnu aizsardzību. Pārāk ir uzsvērtas bērnu un pusaudžu tiesības, bet aizmirsti viņu pienākumi un atbildība. Man šķiet, jauniešiem nav iemācīts saprast, kādas sekas var būt viņu rīcībai. “Es taču neko nedarīju, es negribēju viņam neko nodarīt. Nu tikai divas reizes iesitu un vienreiz iespēru, bet šis vairs nekustas,” nereti tādas ir jauniešu taisnošanās pēc pastrādāta kriminālnozieguma.
Ko šī pienākuma pildīšana, par kuru nedaudz arī maksā, dod tev?
– Protams, nauda nebūt nav galvenais, kāpēc jau atkārtoti esmu piekritis veikt šo darbu. Esmu guvis lielu pieredzi, to noteikti varu likt lietā, pildot piesēdētāja pienākumus. Vēl viens ieguvums – orientēšanās likumos. Bieži vien neizmantojam savas tiesības, jo nezinām, ka mums tādas vienā vai otrā jomā ir. Un vēl – esmu teātra režisors, arī aktieris. Tipāžus, cilvēku reakciju dažādās situācijās – to visu var noskatīties tiesas sēdē. Cilvēku vērošana arī ir interesanta un noderīga nodarbošanās.
