Zvirbuļpelēkajiem šīfera jumtiem pienācis gals. Pēc 2010. gada to vietā jābūt citam segumam, nomaiņa jāveic par īpašnieka līdzekļiem.
Zvirbuļpelēkajiem šīfera jumtiem pienācis gals. Pēc 2010. gada to vietā jābūt citam segumam, nomaiņa jāveic par īpašnieka līdzekļiem.
Šie Ministru kabineta jau 2000. gada aprīlī pieņemtie noteikumi likuši kļūt domīgiem privātmāju īpašniekiem, kuri zem šādiem jumtiem nodzīvojuši līdz pensijas vecumam. Pagaidām viņi var atspringt, jo Vides ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumiem, lai atļautu šīfera jumtu ekspluatāciju arī pēc 2010. gada. Grozījumu projekts paredz uz neierobežotu laiku atļaut izmantot ēkas ar šīfera segumu, ja šie materiāli izmantoti celtnēs, kas uzbūvētas un nodotas ekspluatācijā pirms 2001. gada 1. janvāra. Valdības sēdē 16. augustā šie grozījumi netika skatīti, tāpēc pagaidām nav īstas skaidrības.
Paejoties pa mazpilsētas un lauku ciematu individuālās apbūves ielām, skaidri redzams, cik ļoti daudz vēl ir šādu jumtu. Nekļūdīgi var pamanīt, kura mājiņa tikusi pie jauniem īpašniekiem. Ap tām plešas svaigi pļauts mauriņš vai bruģis, nekādu dobīšu, vagu un plēves būdu. Pagājušā gadsimta 50. gados celtās ēkas tiek siltinātas, pēc pārveides tās platāk atver acis, iegūstot koka vai plastmasas paketlogus un, protams, mūsdienīgu jumta segumu.
Rajona Būvvaldes vadītājs arhitekts Aleksandrs Paklons stāsta, ka ir triju veidu materiāli, ko likt azbestu saturošā šīfera vietā. Ja nevēlas skārda jumtu, atkarībā no rocības un gaumes var izvēlēties dakstiņu imitāciju no metāla (ap 5 – 6 latiem kvadrātmetrā), viļņotās bitumena plāksnes (ap Ls 3 – 3,5) vai bitumena šindeļus, bet tiem ir dārgi palīgmateriāli, tāpēc grūti pateikt konkrētas kvadrātmetra izmaksas. Jāņem vērā arī tas, cik liels ir jumts, kādu izolācijas vai siltināšanas materiālu nepieciešams klāt zem virsējā seguma. Turklāt no jumta noņemto šīferi nevarēs vienkārši nolikt kaudzītē, noteikumi paredz, ka tas jānodod glabāšanai tam speciāli paredzētās vietās. Arī tas nenotiks bez maksas.
Ne viens vien gados vecāks cilvēks uzskata, ka dzīvos, kā līdz šim, – zem šīfera jumta. Ne jau tāpēc, ka pelēkās plāksnes būtu īpaši mīļas, bet gan tāpēc, ka nav iekrājumu, lai veiktu šādu remontu. Nebiedē arī apgalvojums, ka azbestu saturošo izstrādājumu lietošana var izraisīt vairākas ļaundabīgas saslimšanas. Taču privātīpašniekam viens jumts, viena galva, viena bēda.
Ventspils Dome jau apkopojusi informāciju, ka šīferis sedz arī 66 tūkstošus kvadrātmetru pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošu ēku jumtu.
Lai atbilstoši valdības noteikumiem veiktu jumtu segumu nomaiņu, Ventspils mērs Aivars Lembergs lūdz valsts budžetā paredzēt izmaksām atbilstošas kompensācijas. Šī prasība ir pamatota, un tai varētu pievienoties arī pārējās Latvijas pašvaldības. Varbūt tad sadūšosies arī privāto māju īpašnieki. Viņi gadu gadiem centīgi maksājuši zemes nodokli savai pašvaldībai un, lai tiktu pie jauna jumta, drīkst gribēt vietējās varas atbalstu.
