SIA «Bauskas pakalpojumi» ar 20. septembri plāno vairs nepiedāvāt pirts pakalpojumus.
SIA “Bauskas pakalpojumi” ar 20. septembri plāno vairs nepiedāvāt pirts pakalpojumus.
Uzņēmuma direktors Nikolajs Dzenis skaidro, ka pakalpojums nekad nav nesis uzņēmumam peļņu, taču pašlaik rentabilitāte sasniegusi viszemāko līmeni. “Lai nākotnē varētu nodrošināt pilsētas iedzīvotājus ar pirts pakalpojumiem, ir lūgts pašvaldības atbalsts,” skaidro N. Dzenis.
Pirts – dzīves sastāvdaļa
Uzņēmuma direktors uzskata, ka Bauskai ir laimējies – šeit vēl darbojas pērtuve. “Latvieši bez pirts nekad nav iztikuši, un tā ir bijusi viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Mēs esam nodrošinājuši, lai tā būtu pieejama ikvienam. Cenu neesam paaugstinājuši jau vairākus gadus. Līdz šim esam tikuši galā ar saviem spēkiem, kļūstot par vienu no lielākajiem mecenātiem,” norāda N. Dzenis.
Pašlaik uzņēmums cīnoties, lai saglabātu pērtuvi arī nākotnē. N. Dzenis apzinās, ka Bauska nav lielpilsēta, tāpēc pērtuvi nedēļā apmeklē ap simt cilvēku. Taču pirtī jāiegulda pamatīgs darbs, jāievēro augstās higiēniskās prasības, kas attiecas uz publisko pērtuvi. Ministru kabinets ir paredzējis, ka ar nākamo gadu pirtī jārada iespēja iekļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jānodrošina viņiem noģērbšanās, kā arī individuāla mazgāšanās.
Savilkt galus kopā
Uzņēmējs N. Dzenis norāda, ka pakalpojuma cenai, lai nosegtu visas izmaksas, vajadzētu būt vairāk nekā pieci lati.
“Es esmu uzņēmējs. Man vismaz būtu kaut lats jānopelna. Taču pašlaik tā ir tikai nodarbošanās ar labdarību, par kuru neviens nav pateicis paldies. Akmens metams Domes dārziņā. Ja tu esi ievēlēts, rūpējies par iedzīvotāju, atbalsti arī uzņēmēju. Domniekiem rūpīgi jāizvērtē, kā rīkoties ar finanšu līdzekļiem – vai tos ieguldīt loģistikas centrā, vai piešķirt kultūrai, vai, piemēram, pabalstīt arī pirti,” uzskata N. Dzenis.
Nav pašvaldības funkcija
Pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis skaidro, ka pirts pakalpojumi iedzīvotājiem ir uzņēmējdarbības veids. Tā nav pašvaldības funkcija, kas tai būtu jānodrošina. Turklāt Dome nevar ietekmēt šādu darbību. J. Mičulis norāda, ka 2002. gadā bijusi sadarbība ar uzņēmumu, kad pilsētas mazturīgajiem iedzīvotājiem, kuri mīt dzīvokļos bez ērtībām, pašvaldība piešķīrusi apmaksātus talonus pirts apmeklēšanai. Laika gaitā izrādījies, ka šo cilvēku ir maz un arī pieprasījums neliels, tāpēc nospriests pārtraukt talonu sistēmu.
Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja Inta Baltgalve domā, ka daudzi cilvēki visticamāk rod iespēju nomazgāties pie draugiem, radiem vai paziņām. Savukārt N. Dzenis uzskata, ka mazāk nodrošinātajiem gluži vienkārši ir kauns atzīties mazturībā un lūgt Domes palīdzību, lai varētu nomazgāties.
Cer uz sadarbību
N. Dzenis pieļauj, ka pirtij nākotnē varētu atrast mazākas telpas, taču pārvietošana izmaksā dārgi. Specifiska ir lielā mitruma pakāpe, tāpēc ik pa laikam nepieciešami remontdarbi. Pašlaik pērtuvē aktuālākā ir cauruļu un logu nomaiņa. N. Dzenis cer uz sadarbību ar pašvaldību, kas rastu budžetā kaut nelielu līdzfinansējumu pirts uzturēšanai.
J. Mičulis saprot, ka šis pakalpojums uzņēmējam izmaksā dārgi un acīmredzot nav perspektīvi paaugstināt cenas. Taču viņš uzskata, ka jāmēģina atrast citus risinājumus. Izpilddirektors norāda, ka rajonā ir uzņēmīgi cilvēki, kas sabiedriskās pirtis neuzskata par neizdevīgām, lemj par aizdevumu ņemšanu bankā un attīsta šo pakalpojumu, lai tas būtu izdevīgs uzņēmējam. Baušķenieks Juris domā, ka vajadzētu veikt aptauju, cik iedzīvotājiem pirts ir nepieciešama. Viņaprāt, šādu pakalpojumu nodrošināt nav pašvaldības darbs, bet tai vajadzētu rūpēties, lai cilvēki ir tīri un neslimo.
***
Uzziņai
– Pirts strādā reizi nedēļā.
– Cena četrus gadus bijusi nemainīga – 1,50 latu.
– Ieguldījumi pēc privatizācijas pēdējo desmit gadu laikā – ap 18 tūkstoš latu.
– Nodarbināti divi cilvēki.
– Pirts atbilst visām sanitārajām normām.
