Bauska nav mana dzimtā pilsēta, taču jau gandrīz pusgadsimtu tās prieki un likstas ir arī manējās.
Bauska nav mana dzimtā pilsēta, taču jau gandrīz pusgadsimtu tās prieki un likstas ir arī manējās. Ļoti pārdzīvoju, kad “Via Baltica” caurdūra vecpilsētu, sašķēla Bausku divās daļās un uz nenoteiktu laiku atbīdīja apvedceļa būvi.
15. un 18. augusts bija manas pilsētas melnās dienas, kad deputāti gan vides un attīstības komitejas, gan Domes sēdē nobalsoja par degvielas uzpildes staciju (DUS) būvi Zaļā ielā 3 un Pionieru ielā 2. Pēdējā paredzēta pašā pilsētas jaunajā centrā, kur notiek visblīvākā autosatiksme un pilsētnieku pārvietošanās, īpaši jau skolas bērnu kustība desmit mēnešu gadā un arī vasarā, kad viņi iziet ielās, nerunājot par automašīnu gāzu papildu izplūdi, tās apturot un no jauna iedarbinot, un pilsētas vides degradāciju vispār.
Vairāk nekā 800 baušķenieku parakstīts protests pret DUS būvi 12. augustā iesniegts pilsētas Domē, kā arī nosūtīts Vides ministrijai, Valsts prezidentes kancelejai, Saeimas Prezidijam, Cilvēktiesību birojam un Saeimas deputātei novadniecei Annai Seilei. Domē šim dokumentam, izrādās, bijusi nulles vērtība, jo objektu celtniecības apspriešana esot beigusies, un viss nokavēts. Manuprāt, nokavēta arī strikti noteiktā lēmuma pieņemšana (2004. gada 17. jūnijs) par vienu gadu un diviem mēnešiem.
Pie minēto objektu būvniecības apspriešanas pakavēšos vairāk. 2004. gada maijā Bauskas rajona Būvvalde (nevis Dome) izziņo būvniecības publisku apspriešanu (beigu temiņš 7. jūnijs). 17. jūnijā Domes sēdē paredzēta lēmuma pieņemšana. Pirms tam, 2. jūnijā, pilsētas Tautas namā notiek sanāksme, lai izzinātu pilsētnieku viedokli par gaidāmo DUS celtniecību. Kā jau darba laikā mēdz būt, atnākuši tikai daži baušķenieki. Bet arī no mazumiņa ne domnieki, ne būvēt gribētāji nekā laba vai atbalstoša vis nedzird.
Pret pilsētas “apdēstīšanu” ar DUS bijis tik maz parakstu (daļa pat pēc apspriešanas termiņa beigām), ka tie nevarējuši iespaidot deputātu lēmumu. Tāds ir skaidrojums. Domes izšķirošā sēde notiek 2004. gada 17. jūnijā. Taču priekšsēdētāja Ā. Gaile paziņo, ka pa faksu saņemta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstule, kurā lūgts pirms celtniecības atļaujas izsniegšanas veikt teritorijas plānojuma grozījumus. Tas nozīmē, ka vietā, kur iecerēta DUS celtniecība, pilsētas teritorijas plānojumā 2001. – 2013. kaut kas nav bijis iestrādāts.
Loģisks ir jautājums: vai tādā gadījumā vispār varēja organizēt DUS būvniecības publisku apspriešanu? Jebkurā gadījumā iedzīvotāju neatsaucību toreiz varētu skaidrot gan ar neticību sabiedrības spēkam, jo savulaik nekādi protesti nekavēja “Via Baltica” caurdurt vecpilsētu, gan arī ar uzticēšanos pašu ievēlētajiem deputātiem – viņi taču pratīs un gribēs savu pilsētu aizstāvēt.
Pēc 2004. gada 17. jūnija iestājās klusums, laikam jau tāpēc, ka tuvojās Domes vēlēšanas. Nevienas partijas kandidāti priekšvēlēšanu programmās nelielījās ar nodomu atbalstīt DUS būvniecību. Tikai 2005. gada 13. maija “Bauskas Dzīves” numurā parādījās “Paziņojums par teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanu”. Neizceltā tekstā informēts, ka teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas pirmais posms (izcēlums mans – D. Z.) būs no 16. maija līdz 15. jūnijam. Ne vārda par to, kā grozījumi un sabiedrība varētu ietekmēt DUS būvniecību. Patiesībā tā bija apzināta iedzīvotāju aktivitāšu pieklusināšana.
Kā zināms, Domes sēdē ceturtdien, 18. augustā, iedzīvotāju savāktie paraksti pret DUS būvniecību pieminēti tikai garāmejot, pat nenosaucot parakstītāju skaitu, jo apspriešana taču beigusies. Jautājums: kur palicis teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas otrais posms?
Vēlos pateikt, ka vairāk nekā 800 cilvēku (vismaz seši procenti pilsētas iedzīvotāju) parakstītais dokuments nav nekāda apspriešana, bet gan protests, kas būtu līdzvērtīgs tūkstoš baušķenieku piketam pie Domes.
Visu cieņu baušķeniecēm Lilijai Vācietei, Dzidrai Rogatei, Gaidai Slišānei un daudziem citiem “mazajiem cilvēkiem”, kas organizēja parakstu vākšanu, dokumentu pavairoja un nosūtīja vairākām institūcijām.
Deputātiem likums ne tikai ļauj, bet arī uzliek par pienākumu iet, braukt, meklēt attiecīgas institūcijas, profesionāļus (zinošus arhitektus, kultūras vērtību aizstāvjus, vides speciālistus, kompetentus juristus), kas spētu palīdzēt atrast DUS būvniecības pamatotu aizliegumu, aizstāvot pilsētu un tās iedzīvotājus no acīmredzama absurda, kāda ir uzņēmēju iegriba 396 gadus vecajā pilsētā sagraut pēdējo, kas vēl palicis, – puspamirušu vecpilsētu, kaut cik saglābtu vidi pēc “Rimi” barakveida ēkas uzcelšanas.
Deputātu vietā to nevar izdarīt pat tik uzņēmīgi un savu pilsētu nosargāt gatavi ierindas cilvēki, kas vāca parakstus, protestējot pret minēto objektu būvniecību. To var izdarīt tikai tie, kuri saņēmuši pilsētas iedzīvotāju mandātu strādāt patiešām savas pilsētas tik daudzkārt piesauktās interesēs. 18. augustā pie Domes pusapaļā galda deputātu rīcībā nav bijis ne raksta galiņa, ne domu driskas, ko likt pretī uzņēmēju “iecerei”, kas nodrošinājušies ar aprēķiniem – kur celt, ko celt un cik tālu… no Domes un rajona Padomes ēkām, tirdzniecības un dzīvojamiem namiem. Pat mūžam “nokavētais” pilsētnieku viedoklis ir ignorēts.
Un vēl. Vairākuma deputātu balsojums 18. augustā esot skaidrojams ar bailēm par atbildību, kāda tiktu prasīta naudas izteiksmē, ja DUS būvniecība būtu noraidīta un tiesa šo lēmumu anulētu. Te jājautā, cik tūkstošus Saeimas deputāti samaksājuši par lēmumiem, kurus atcēlusi un varbūt vēl atcels Satversmes tiesa?
