Tikai no devas ir atkarīgs, vai augs ir labs vai indīgs. Šo renesanses dabas pētnieka un ārsta Paracelza slaveno teicienu atgādināja selekcionārs Egons Fridrihsons.
Tikai no devas ir atkarīgs, vai augs ir labs vai indīgs. Šo renesanses dabas pētnieka un ārsta Paracelza slaveno teicienu atgādināja selekcionārs Egons Fridrihsons.
Vairāk nekā 40 gadu viņš Mežotnes mazdārziņā kultivē garšaugus un ārstnieciskos augus, diendienā tos lietojot uzturā.
Maltītē – augu kokteilis
Lai augu dziednieciskās īpašības varētu pilnībā izmantot, tie ir labi jāpazīst. Egona Fridrihsona zināšanas ir enciklopēdiskas, turklāt pieredzē viņš labprāt dalās ar visiem, kurus interesē augu izmantošanas plašās iespējas.
Selekcionārs nelieto vārdu “garšaugi” un iesaka to aizstāt ar precīzāku apzīmējumu “zaļumi”, jo uzturā, zinot pareizās devas, var lietot gandrīz visus zaļos augus, arī parasto virzu, nātres, gārsu, liepu, kļavu jaunās lapiņas. “Ir zaļumi, ko drīkst ēst kilogramiem, un ir augi, kurus var lietot pa kripatiņai. Zaļumus es pievienoju katrai maltītei visu gadu, pēc izjūtas gatavojot kombinētus maisījumus,” teic selekcionārs.
Viņš min zaļumus, ko noteikti vajadzētu lietot diendienā. Pirmajā vietā ir kātu selerijas, puravi, lapu salāti, ķiploki. Tad mazāk pazīstams kultūraugs – lapu kārvele –, kas vizuāli atgādina ķimeni, tikai lapiņas ir krietni kuplākas. “Ziemā kārvele ir mans pamataugs, jo arī zem sniega tā nesasalst un saglabājas spirgta. Augu parasti sēju jūlijā, tas ātri sadīgst. Labi pārziemo arī krokotie pētersīļi un lapu rāceņi. Uzturā ir lietojama tikai virszemes daļa. Ja ziemā grib tikt pie kārveļu un lapu rāceņu ražas, ar sēšanu vajadzētu pasteigties,” mudina Egons Fridrihsons.
Vērtīgie seleriju kāti
Pieredzējušā dārzkopja vērtēšanas sistēmā parastie sīpoli ieņem necilu vietu, jo tie ir pārāk sīvi un ar specifisku piegaršu. Tāpēc speciālists iesaka audzēt daudzstāvu sīpolus – rokambuļus. Tiem izaug gari ziedkāti jeb loki, kuru galotnēs veidojas mazi sīpoliņi, ko var stādīt jebkurā gadalaikā. Tā pat Ziemsvētkos var likt galdā svaigus lociņus. Rokambuļi pavasarī pirmie izdzen asnus un ļoti strauji aug. Izcila garša piemīt nokaru sīpoliem, turklāt augs ir daudzgadīgs un dekoratīvs, labi iederas arī puķu dobē. Nokaru sīpolu loki ir līdzīgi narcišu lapām. Šo šķirni var stādīt gan rudenī, gan pavasarī.
Pēc Egona Fridrihsona domām, garšas un bioloģiski aktīvo vielu satura dēļ unikālas ir lapu selerijas. Auga zaļojošā daļa ir izmantojama pilnībā. Sulīgos kātus, sagrieztus sīkos gabaliņos, var pievienot ceptiem kartupeļiem un zupām, iegūstot izcilu, maigu garšu un aromātu. Kātiņus uzturā var lietot bez ierobežojumiem, bet ar lapām gan nevajadzētu aizrauties. Brīdinājums attiecas arī uz kinzu jeb koriandru, pētersīļiem, lupstāju, smaržīgo rūtu.
Indīgi un karaliski
Mežotnieks brīdina: “Ir pierādīts, ka pētersīļi lielās devās kļūst indīgi. Arī lupstāju, ko mūsu senči audzēja pie katras mājas, vēl nepazīdami dilles, ļoti uzmanīgi jādozē. Tas tiek uzskatīts par potenci un imūnsistēmu uzlabojošu augu. Lupstāju krievu valodā sauc “borščevik”, jo kāti ir Ukrainas boršča obligāta sastāvdaļa. Smaržīgā rūta, kas ieguvusi lietuviešu nacionālās puķes godu, ir ļoti vērtīgs augs, jo satur asinsvadus stiprinošo P vitamīnu – rutīnu. Aptiekās šim nolūkam var iegādāties rūpnieciski ražoto askorutīnu. Nu ir saprotams, ka preparāta nosaukums atvasināts no bioloģiski aktīvā auga vārda. Profilaksei kādu lapiņu regulāri ieteicams pievienot salātiem, bet lielāka deva var izrādīties bīstama.”
Selekcionārs spriež, ka Latvijā vēl nav īsti novērtēti dienvidzemju zaļumi, kas labi piemērojušies mūsu klimatam. Vispirms tiek minēts estragons jeb tarhūns. Zinātnieki izpētījuši, ka tam piemīt spēcīga stimulējoša iedarbība. Estragonam nav izteiktas garšas, taču gurķu skābēšanai tas esot neaizvietojams – pārāks par dillēm.
Eiropā baziliku dēvē par karalisko garšaugu, taču Egons Fridrihsons pret to izturas rezervēti. Latvijas klimats bazilikam ir pārāk skarbs, tāpēc veselīgus krūmiņus var izaudzēt tikai zem plēves. Augam ir ļoti intensīva, specifiska smarža un garša, tas neder visiem ēdieniem un salātu maisījumiem. Ļoti laba ir bazilika kombinācija ar tomātiem un pupiņām. Gruzīni, piemēram, vispār nelieto melnos piparus. Tos veiksmīgi aizstāj rozmarīna un pupumētras maisījums.
Zaļie “dakterīši”
Daudziem savvaļas un kultūraugiem piemīt dziednieciskas īpašības. Timiāns, kas Dienvideiropā ir tikpat populārs kā baziliks, izrādās iedarbīgs klepus, bronhu un plaušu slimību ārstēšanai.
Egons Fridrihsons atklāj: “Timiāns un mārsils ir ļoti tuvi “radinieki”, vienīgi mārsila iedarbība nav tik efektīva. Timiānu var audzēt vienīgi podiņā uz palodzes, arī kultivētais mārsils ir kaprīzs, toties oregano jeb raudene lieliski padodas gan brīvā dabā, gan dārzā. Arī šis augs ir ieteicams plaušu slimniekiem. Vajag saberzt ziediņus un ieelpot spēcīgo aromātu. Raudeni es allaž pievienoju salātiem, gurķu skābējumam un kaltēju ziemai. Lai iegūtu izteiktāku krāsu un garšu, vajag piebērt šķipsniņu Ķīnas melnās tējas. Auga sinonīms ir “labdūša”. Latvieši dēvē oregano par raudeni tāpēc, ka, sulai iekļūstot acīs, sākas spēcīga asarošana.”
