Pirmais Gurķu festivāls Iecavā notika 20. augustā. Svētkos sumināja gurķu andelmaņus, pircējus un tos, kam patīk gurķoties.
Pirmais Gurķu festivāls Iecavā notika 20. augustā. Svētkos sumināja gurķu andelmaņus, pircējus un tos, kam patīk gurķoties.
Iecavas kultūras nama direktore Biruta Švītiņa informēja, ka ideju pasākuma rīkošanai devusi dzejnieka E. Virzas mazmeita Anna Žīgure. Tas noticis 2002. gada augustā vienā no Iecavas 510. gadskārtai veltītiem tematiskajiem pasākumiem. Saistībā ar Iecavas jubileju augustā iecerēts Gurķu festivālu veidot par tradīciju, sacīja B. Švītiņa. Tā mērķis – izklaidēt gurķu audzētājus, lai viņi atpūstos pēc smagā vasaras darba siltumnīcās, laukos un tirgos.
Gaidāma varena raža
Gurķu festivāla sarīkojuma daļu ievadīja Skaistkalnes vidusskolas apvienotais pūtēju orķestris, kuru diriģēja Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš. Viņš sacīja, ka spēlēšanu svētkos neuzskata par darbu, to sauc par gurķošanos.
Vietējo un ciemiņu acis priecēja līnijdejotājas un vidējās paaudzes deju kopa “Iecava”. Tās vadītājs Guntars Jansons precizēja, ka skatītāji redzēja fragmentus no deju cikla “Mucenieks un muceniece”. “Iecavniekiem gurķošanās padodas – viņi bija atsaucīgi festivāla rīkošanā,” secina baušķenieks G. Jansons, kurš Iecavā strādā jau 14. sezonu.
Iecavniece Gaļina Čemere gurķus audzē 30 gadu. Festivālā zemniecei gurķoties nebija laika. ne viens vien pircējs uz mājām aiznesa iecavnieces piedāvātos mazsālītos vai svaigos gurķus. Pašlaik garšīgie dārzeņi aug vienā G. Čemeres siltumnīcā, otrā sārtojas tomāti un pipari. Par to, ka nākamgad raža būs īpaši dāsna, varētu liecināt atrastais jumī tis – vienā stīgas galā izauguši trīs gurķēni.
Cenu var sarunāt
Ap pusdienlaiku žūrija pasniedza balvas gurķu tirgotājiem. Daiga Janjeca saņēma atzinību par piedāvātās produkcijas daudzveidību, savukārt Gaļina Čemere – par agro tirgošanos. Izcēlās arī Arņa Bangas daudzveidīgo tomātu piedāvājums. Viņš šova sar audzējot 350 šķirņu tomātus. Galveno titulu – atraktīvākais gurķu pārdevējs – ieguva Aivars Renebušs. Viņš sacīja, ka savu produkciju mākot reklamēt un, ja pircējam maciņš plānāks, pirkumu atlaižot lētāk.
Sarīkojumā satiktā pensionāre Zelma atklāja, ka gurķi viņas dārzā ir neaizstājami jau 60. vasaru. “Tas ir visvienkāršāk izaudzējamais dārzenis, kura pagatavošanai ir daudz veidu. Var marinēt, sālīt, skābēt un pievienot visdažādākajiem salātiem,” sacīja sirmgalve. Viņa uzsver, ka koka mucās skābēti gurķi ir daudzkārt garšīgāki par plastmasas traukos turētajiem. Zelma iesaka pamēģināt svaigu gurķu ripiņas ar gaišo medu. Tā esot gardāk, nekā uzberot cukuru. Eksperimentētājiem vēl viena recepte – tomāti ar cukuru.
Savukārt Skaistkalnes vidusskolas apvienotā orķestra jaunie muzikanti Mārtiņš Kalniņš un Krišjānis Konušs ieteica neparastu gurķu salātu recepti. Vienai porcijai vajadzīga ola, tomāts, divi gurķi un majonēze ar kečupu.
“Mēs mākam gan audzēt gurķus, gan gurķoties. To redzam pašlaik. Lustīgi Iecavā ir gājis un ies arī turpmāk,” “Bauskas Dzīvei” sacīja pensijā atvaļinātais policijas virsnieks Jonas Širvis. Viņš par otras lielākās Bauskas rajona apdzīvotās vietas savējo kļuvis 80. gados. Pārceļoties no Jēkabpils rajona Aknīstes, J. Širvis šeit arī sācis audzēt gurķus pārdošanai. Tagad dārzeņi ir tikai paša vajadzībām.
Plaša programma
Kopumā svētku programma bija plaša. Rīta pusē varēja vērot novada amatierkopu uzstāšanos. Pēcpusdienā Iecavas estrādē priecēja muzikālais masku teātris no Valmieras, vakara koncertu vadīja Jānis Jarāns un Dainis Porgants. Festivāla noslēgumā varēja izlocīt kājas “Emburgas zēnu” spēlētā ballē.
