Vecumnieku novada veidošanas projektu kavē divas pašvaldības, kuras paredzēts iesaistīt apvienošanā.
Vecumnieku novada veidošanas projektu kavē divas pašvaldības, kuras paredzēts iesaistīt apvienošanā. Tā informē Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš.
Apvienošanas (sadarbības) projektā paredzēts iesaistīt sešus sadarbības partnerus: Bārbeles, Stelpes, Skaistkalnes, Vecumnieku, Valles un Kurmenes (pēdējie divi – Aizkraukles rajonā) pagastu. Novada centrs būtu Vecumnieku ciemats.
Kurmenes un Valles motivācija pievienoties – ērtāka satiksme uz Rīgu ved caur Vecumniekiem, iespēja izmantot pansionātu, veselības centru, ģimenes ārstu prakses, neatliekamo medicīnisko palīdzību, perspektīvā sociālos dzīvokļus utt. Vecumnieki šīm vietvarām teritoriāli ir tuvāk nekā kaimiņrajona centrs Aizkraukle, min izveidojamā novada partneru pārstāvji.
Valdības tukšie solījumi
Izņemot Bārbeles un Stelpes, pārējo pagastu padomju sēdēs deputāti jau esot nobalsojuši par pievienošanos Vecumniekiem. Savukārt bārbelieši un stelpieši baidoties, ka kļūšot par novada nomali – bijušajos centros pēc apvienošanās līdzekļi vairs netikšot ieguldīti un iestāsies panīkums, stāsta G. Kalniņš.
Pesimistisko nākotnes prognozējumu neapstiprinot lielā Misas ciemata piemērs, tajā mīt 700 līdz 800 iedzīvotāju. G. Kalniņš pieļāva, ka uz šo apdzīvoto vietu Vecumnieku pagastā drīzāk aiziet vairāk investīciju nekā centram.
Kurmenes pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Kondrāts prognozēja: “Nedomāju, ka Kurmenē pēc apvienošanās kaut kas īpaši mainīsies uz labu. Tomēr administratīvi teritoriālā reforma notiks agrāk vai vēlāk. Ja ne brīvprātīgā kārtā, tad valdības noteikta.”
Savukārt Valles vietvaras vadītājs Arvīds Zvirbulis atcerējās, ka apvienošanos līdz 2004. gada nogalei ļoti stimulējis valdības, kā vēlāk izrādījies, tukšais solījums piešķirt turpmākos piecus gadus pēc apvienošanās katrai iesaistītajai pašvaldībai aptuveni lauku vietvaras gada budžeta apmēra finanšu līdzekļus. Jebkurā gadījumā, iepazīstoties ar jau izveidoto novadu pieredzi, sliktāk cilvēki tur nav sākuši dzīvot, secina A. Zvirbulis.
Bažām ir pamats
Oskars Reķis, Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs, sacīja: “Pašlaik Bārbeles pagasta vietvara var pastāvēt atsevišķi. Turklāt, esot uz vietas, vislabāk risinām sociālos jautājumus, jo vaigu vaigā pazīstam izklaidus dzīvojošos bārbeliešus.” Viņš uzskata, ka lielāki kopprojekti var tikt realizēti, noslēdzot sadarbības līgumu starp neatkarīgām pašvaldībām. Cilvēkiem nācies jau pielāgoties, tāpēc nākotnē, ja būs noteikts apvienoties, Bārbele izvērtēs, vai izdevīgāk to darīt ar Vecumniekiem vai Vecsauli, rezumēja O. Reķis.
Savukārt Elmārs Jukonis, Stelpes vietvaras vadītājs, teica: “Nevar pirkt kaķi maisā. Pašlaik ir izstrādāts novada apvienošanās projekts, bet nav nākotnes redzējuma – jaunizveidojamās vietvaras attīstības projekta.” Par sliktu sadarbībai ir retā (divas reizes dienā) sabiedriskā transporta satiksme no Stelpes uz Vecumniekiem. “Kur cilvēks paliks ziemā, gaidot iestāžu darba laika sākumu vai autobusu uz mājām?” jautā E. Jukonis.
Pašlaik sociālais darbinieks var aiziet pie iedzīvotājiem, bet novadā būs citi attālumi. Kaut arī pieņemtais lēmums nepievienoties Vecumniekiem neesot kategorisks, teritoriāli administratīvo reformu kavē valsts politika, uzskata Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs. Mainoties ministriem, nesaglabājas iepriekš realizētā politika, arī par solītajiem finanšu līdzekļiem apvienošanās gadījumā, skeptiski secina E. Jukonis. Stelpiešus piesardzīgus dara 2003. gada rudenī redzētais negatīvais piemērs Tērvetes novadā. Bijušās Augstkalnes pašvaldības telpas tur tagad ir pamestas bez pielietojuma un arī sociālajam darbiniekam esot pārāk maza apmaksātā slodze, stāstīja E. Jukonis.
Vēlētāju balsis svarīgākas
Vecumnieku pagasta padome nemēģinot stelpiešus un bārbeliešus pārliecināt, jo valsts politika attiecībā pret administratīvi teritoriālo reformu neesot skaidra, piekrīt G. Kalniņš. Viņš ievērojis, ka pēc tagadējās Saeimas divu gadu darba presē aizvien vairāk tiek atspoguļota mazo pagastu pretestība. Savukārt pirms kārtējām likumdevēja vēlēšanām apklusušas arī tās partijas, kas bija par administratīvi teritoriālo reformu. Viņš pieļauj, ka politiķiem svarīgākas šķiet mazajās vietvarās dzīvojošo vēlētāju balsis nekā reformas. Pēc jaunajām vēlēšanām jautājums atkal tiks aktualizēts, uzskata Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks. Viņam piekrīt Valles pagasta vadītājs A. Zvirbulis.
“Administratīvi teritoriālā reforma valstij ir vajadzīga. Turklāt lielāks labums no tās tieši nelielajiem pagastiem. To budžeti nereti liedz piesaistīt ievērojamu projektu (iestāžu renovācija, energoefektivitātes kāpināšana, siltumtrašu un ūdensapgādes sistēmas atjaunošana) finanses, jo nesasniedz pietiekami lielu līdzekļu apgrozījumu gadā.
Esot Vecumnieku pagasta deputātam, man rodas iespaids, ka mēs gribam mazos pagastus sev pievienot, nevis kopā domāt, kā būtu labāk. Pretestību veido nepareizs priekšstats, ka pēc pievienošanās vairs nekā nebūs,” uzskata G. Kalniņš. Jautājot, vai pārējās pašvaldības, ja tomēr Bārbele un Stelpe atsakās, veidos iecerēto novadu, viņš atbild: “Ģeogrāfiski tas nebūs loģiski. Nedomāju arī, ka Bārbele un Stelpe varēs kopīgi izveidot novadu ar Dāviņiem, Vecsauli un Bausku. Tad patiešām perspektīvā šī lauku teritorija būs nomale.”
Pašlaik Vecumnieku pagastam tiekot izstrādāta teritorijas attīstības programma. “Iespējams, ka nākamie sadarbības partneri arī veic šo darbu. Varbūt tad sanāksim kopā ar jaunajiem dokumentiem, lai taptu viens kopējs,” pieļauj G. Krūmiņš. Viņš izsaka nožēlu, ka jau tagad, ietaupot valsts līdzekļus, nav iespējama saskaņota nākotnes plānošana.
***
Uzziņai
– Pašlaik Stelpes un Bārbeles iedzīvotāji Vecumniekos izmanto:
– iespēju izglītot bērnus vidusskolā un mūzikas skolā,
– Vecumnieku veselības centra pakalpojumus,
– ģimenes ārstu praksi,
– neatliekamo medicīnisko palīdzību,
– pansionātu “Atvasara”.
– Pašvaldības sadarbojas ceļu kopšanā.
Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieka G. Kalniņa informācija.
