Pēc kārtas jau trešā ražas novākšanai nelabvēlīgā vasara zemniekus spiež pārliecināties, ka labības pirmapstrādi, kaltēšanu un glabāšanu nevar atstāt pašplūsmā.
Pēc kārtas jau trešā ražas novākšanai nelabvēlīgā vasara zemniekus spiež pārliecināties, ka labības pirmapstrādi, kaltēšanu un glabāšanu nevar atstāt pašplūsmā.
Kaut arī Bauskas rajonā ir vairāki lieli uzņēmumi, kas iepērk graudus lopbarībai, šī gada spriegajā pļaujas laikā rindas veidojas visur.
Risina tehniskas problēmas
Pirmdienas, 22. augusta, rītā pie SIA “Lielzeltiņi” kombinētās lopbarības rūpnīcas nebija pārāk daudz gaidītāju. Izskatījās, ka rinda varētu virzīties raiti. Taču Viesturu pagasta zemnieku saimniecības “Jaunkalniņi” šoferis Zdzislavs Lukša sprieda: “Labākajā gadījumā pēcpusdienā tikšu mājās. Jaunuzceltajā uzņēmumā viss vēl nesokas tik raiti. Nevar jau uzreiz gribēt, lai visas sistēmas darbotos bez kļūmēm.” Viesturietis vienā reizē ar KAMAZ un piekabi atved 23 tonnas labības. Tāds kravas apmērs stāvēšanu ļauj pārdzīvot mazāk sāpīgi. “Lielzeltiņos” zemniekus apmierina graudu iepirkuma cena un norēķinu termiņi. Tā izteicās svitenieku Ripu ģimene.
Ceraukstietis Viesturs Janševskis pirmdienas rītā bija izlūkojis, ka SIA “Lopbarības ražošanas sabiedrībā Mūsa” ir iespaidīgāka rinda nekā “Lielzeltiņos”, tādēļ mašīna ieņēma vietu pie šī uzņēmuma.
Lopbarības rūpnīcas direktors Uldis Rimma “Bauskas Dzīvei” skaidroja: “Mums tiešām jārisina tehniskas problēmas, daži “knifi” ir novērsti, un spējam strādāt raitāk. 23. augustā, piemēram, jau varējām pieņemt 60 līdz 70 tonnu stundā. Graudu paraugus esam nosūtījuši uz vairākām Eiropas valstīm, lai noskaidrotu, kā šī gada labības pazemināto kvalitāti kompensēt, lai ražotu labu lopbarību.”
Piepilda visas tvertnes
“Bauskas Dzīve” interesējās, kā ar ražas pirmapstrādi un glabāšanu veicas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai (LPKS) “Akots” Brunavas pagastā. Kaltes meistars Jānis Kukutis stāstīja: “Ziemas kvieši tūdaļ būs novākti, tīrām tvertnes, kur glabāt miežus. Pašlaik galvenais – dabūt no laukiem nost. Graudi jau tik sausi, ka vairs nav jāžāvē.”
“Akota” valdes priekšsēdētājs Jānis Alksnis uzsver: “Sadārdzinoties šķidrā kurināmā cenai, pieaugušas arī pakalpojumu izmaksas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu žāvēšana izmaksā divas reizes vairāk. Mēģinām paplašināt apjomu un piesaistām jaunus klientus. Kopumā varam pieņemt divus tūkstošus tonnu. Mūsu nodoms ir paplašināties un piesaistīt jaunus dalībniekus.”
“Akotā” apvienojušies aptuveni 20 brunaviešu, desmit ir prāvāki graudaudzētāji. Viņiem nesen piebiedrojies arī grenctālietis Albīns Baļčūns. Viņš uzskata: “Laiks ir ļoti vērtīgs, pļaujas dienās nevar atļauties dīkstāvē turēt kombainu vai automašīnu. Gadās, ka vesela darbdiena jāpavada rindā, nododot kravu. Graudu pirmapstrāde un glabāšana vietējā pagastā tomēr ļauj justies stabilāk. Un vēl – labības kvalitāte glabājoties uzlabojas, tas ir ļoti svarīgi, rēķinot, cik zemnieks nopelnīs.”
Izmanto subsīdijas
LPKS “Saimnieks V” valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure neatceras tik saspringtu vasaru, kāda ir šī. Ciņu kaltes rekonstrukcijas un paplašināšanas darbiem šajā nedēļā saskatāms finišs. M. Ķikure nešaubās: “Zemniekiem šādi pakalpojumi ir un būs nepieciešami. Tikai tādēļ izšķīrāmies par kredīta ņemšanu, lai modernizētu kompleksu un palielinātu jaudu. Grūti pasacīt, vai jau šajā sezonā spēsim pieņemt desmit tūkstošus tonnu, taču tādas ir jaunās iespējas.” Valdes priekšsēdētāja pauž gandarījumu, ka izdevies rast sapratni ar vairākiem uzņēmējiem, lai pārkārtotu elektrības un gāzes piegādi. SIA “Zelta vārpa” meistari strādā vairāk stundu par oficiālajām, lai tikai pagūtu visu veikt ātrāk.
“Saimnieks V” valdes loceklis Jānis Avots “Bauskas Dzīvei” sacīja: “Es jau paredzēju, ka būs sarežģīti tik īsā laikā veikt remontdarbus. Manuprāt, galvenais ir palielināt pieņemšanas jaudu. Šī gada īsajā ražas vākšanas periodā tas ir pats svarīgākais. Vēl mans secinājums ir tāds – ja šogad laukiem dots vajadzīgais mēslojums un augu aizsardzības līdzekļi, ja tie labi kopti, raža ir izcila. Kaut arī iekūlums atbilst lopbarības kvalitātei, peļņai ir jābūt.”
“Saimnieks V” ir saņēmis Eiropas Savienības subsīdijas, ko piešķir ražotāju grupām, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām paredzēto nacionālo atbalstu, lai sakārtotu labības pirmapstrādi. Tas viss nāk ļoti sūri.
***
Fakti
– Codes pagasta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Saimnieks V” Ciņu kaltes rekonstrukcijai ņēmusi 326 tūkstošus latu kredītu “Unibankā”,
– ES atbalsta apmērs – 20 tūkstoš latu,
– nacionālais atbalsts – 50 tūkstoš latu.
