Vairākus desmitus Bauskas un apkārtnes ainavu, kas augusta sākumā gleznotas mākslinieku plenērā, joprojām var aplūkot salonā «Meistars Gothards».
Vairākus desmitus Bauskas un apkārtnes ainavu, kas augusta sākumā gleznotas mākslinieku plenērā, joprojām var aplūkot salonā “Meistars Gothards”.
Svarīgs kultūras notikums
“Mani vienkārši apbūra Jona Bajaruna saulainās gleznas. Mūsu uztverē Bauska ir diezgan pelēcīga, taču mākslinieks to redz pavisam citādu,” iespaidos par izstādi dalās baušķeniece Baiba Tormane. Izstādes atklāšanā, kur bija pulcējušies plenēra 14 dalībnieki un mākslas mīļotāji, publikas vispārēju atsaucību guva Kauņas Mākslas institūta pasniedzēja Mārtiņa Krūmiņa gleznotā Kalēju iela Bauskā. Autoram ir izdevies atklāt izteiksmīgu vecpilsētas tēlu. Skatītāji ainavās apzināti vai gluži neviļus meklē pazīstamus motīvus, lai iztēlē uzburtu ar konkrētām vietām saistītas noskaņas.
Jau tas vien, ka plenērs otro reizi notika Bauskā, ir nozīmīgs notikums vietējā kultūras dzīvē. Arī izstāde, ko raksturo augsta mākslinieciska kvalitāte, daudz labāk par tūrisma bukletiem un bezpersoniskiem aprakstiem popularizē pilsētu. Tāpēc gluži vietā bija jautājums – kur paliks darbi pēc ekspozīcijas slēgšanas? Plenēra rīkotāja – Bauskas mākslas skolas pedagoģe Aina Putniņa – atbildēja: “Pa vienam darbam autori dāvinās plenēra atbalstītājiem – tā ir sena tradīcija. Vairākas gleznas nokļūs rajona Padomes īpašumā, Bruknas Kalna svētību kopienā, tās varēs izvēlēties arī individuālie sponsori.” Protams, būtu lieliski, ja kāda kultūras iestāde sāktu pilsētas ainavu kolekcijas veidošanu, bet acīmredzot šim nolūkam ir nepieciešams jau laikus paredzēt līdzekļus budžetā.
Glezno uzņēmējs un students
Šīs vasaras plenērā piedalījās Bauskas mākslas skolas pedagoģes, viņu kolēģi no citiem Latvijas rajoniem, Lietuvas, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas students Atis Jākobsons, Bauskas uzņēmējs Aļģis Mašals un pazīstamā gleznotāja Īra Rozentāle. Neviens no viņiem, izņemot Īru un Ati, ikdienā ar glezniecību nenodarbojas. Lai gan visi ir absolvējuši vidējās vai augstākās mākslas mācību iestādes, gleznošana ir plenēra dalībnieku vaļasprieks, kam vispiemērotākais laiks ir vasaras atvaļinājums.
“Ļoti svarīgi ir strādāt kopā ar citiem māksliniekiem, jo rodas liels radošs stimuls,” atzīst Aļģis Mašals. Savulaik viņš ir beidzis Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu, vairākus gadus strādājis par mākslinieku noformētāju Bauskas sadzīves pakalpojumu kombinātā, tad pievērsies uzņēmējdarbībai. Aļģis turpina: “Desmit gadu nebiju paņēmis rokā otu. Izlasīju aicinājumu iesaistīties plenērā un sapratu, ka ir pienācis īstais brīdis. Atsākt radoši strādāt ir grūti – it kā viss ir zināms, taču roka neklausa.”
Paškritiskajam vērtējumam nav viegli noticēt, uzlūkojot autora eksponētās Bauskas un Bruknas ainavas. Darbus komentē Īra Rozentāle: “Man sevišķi patīk gleznas ar ūdeņiem. Aļģis uztver ainavu kā panorāmu, ir jūtams vēriens. Viņam ir izdevies parādīt raksturīgāko, neieslīgstot liekās detaļās. Manuprāt, gleznot pilis ir riskanti, tomēr Aļģis ir pratis izvairīties no banalitātes, tverot Bauskas pils un ūdeņu kopīgu siluetu.”
Mazās piezīmju lapiņas
Gandrīz visu plenēra nedēļu nemitīgi lija, tādēļ māksliniekiem nācās atteikties no dažiem paredzētiem izbraukumiem ārpus pilsētas, apmeklējot vienīgi Bruknu un Rundāli. Iztaujāti par iespaidiem, mākslinieki ir vienisprātis, ka Bruknā pavadītā diena bijusi neaizmirstama. Vecā muiža, sarunas ar kopienas kapelānu Andreju Mediņu radījušas iespaidu, ka gleznotāji nokļuvuši īstā mākslas oāzē, teic Īra Rozentāle. Viņa vērš uzmanību uz Ainas Putniņas Bruknā tapušo studiju: “Ir pazudusi tumšā gamma, bet tās vietu ieņēmis patiess krāsu prieks.”
Turpinot tematu, māksliniece apstājas pie Rīgas rajona Berģu pamatskolas pasniedzēja Jona Bajaruna gleznām: “Cik veiksmīgi viņam izdevies izmantot ne visai kvalitatīvās slovāku eļļas krāsas, jo tām ir slikta segtspēja. Visās Jona ainavās spīd cauri audekls, kas rada gaismas apmirdzētas pilsētas iespai du.”
Īra Rozentāle ir eksponējusi divas pēc atmiņas ziemā gleznotas Bauskas ainavas, trīs studijas un atsevišķu planšeti ar plenēra metiem – miniatūriem akvareļiem un sīki aprakstītām papīra lapiņām. Viņa skaidro: “Es pierakstu, kādā tonī bija debesis, dažādu objektu krāsu attiecības, apgaismojuma intensitāte, lai vēlāk varētu gleznošanu turpināt telpās. Ne tikai krāsu atmiņa ir vajadzīga, nepieciešams atcerēties arī motīvus.”
Iedziļinās dabas norisēs
Ati Jākobsonu, kurš ir Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas 2. kursa students, piedalīties plenērā uzaicināja Bauskas mākslas skolas direktore Mārīte Šulce. Savulaik viņš ir beidzis šo skolu, tad turpinājis mācības Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas vides dizaina nodaļā, līdz izvēlējies profesionālas glezniecības studijas. “Plenērs nav mācību uzdevums, jo katrs var gleznot, ko un kā grib. Mani vilina radošā brīvība, iespējas iepazīties ar citiem māksliniekiem. Kopš pilsētas mākslas skolas absolvēšanas es Bauskā nebiju gleznojis, tādēļ viss šķita jauns un saistošs,” spriež Atis.
Īra Rozentāle, vērtējot studenta darbus, uzsver, ka viņam raksturīga ļoti nopietna iedziļināšanās dabā, kas mūsdienu gleznotājiem nemaz tik bieži nepiemīt. Viņa priecājas par studenta veiksmēm: “Ainavās ir panākti fascinējoši mirkļi, kas radušies, koncentrējoties uz gaismas avotu. Lai gan gleznas ārēji šķiet tumšas, gammas risinājumā jūt gaismas klātbūtni.”
