Mazliet vairāk par gadu atlicis līdz 9. Saeimas vēlēšanām. Ikvienu īstenu latvieti, manuprāt, uztrauc iespējamā tā saukto krievu partiju nākšana pie varas.
Mazliet vairāk par gadu atlicis līdz 9. Saeimas vēlēšanām. Ikvienu īstenu latvieti, manuprāt, uztrauc iespējamā tā saukto krievu partiju nākšana pie varas. Nav dūmu bez uguns – par to liecina nesenie Rīgas Domes vēlēšanu rezultāti.
Iespējams, tuvojošās vēlēšanas kļūs par pārbaudījumu mūsu latvietībai, ja nevēlamies kļūt par divkopienu valsti ar divām valsts valodām, tad būs vien jābalso par latviešu partijām. Jau Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņā gan “TB”/LNNK, gan PCTVL izmantoja itin skanīgus saukļus – attiecīgi: “Latvieti, nepadodies!” un “Krievi nāk!”. Toreiz Eiroparlamentā iekļuva vienīgi Tatjana Ždanoka (PCTVL), bet “TB”/LNNK pārliecinoši uzvarēja, iegūdama četras vietas. Kā būs šoreiz? Jau tagad PCTVL aicina apvienoties visas krievu partijas, lai 9. Saeimas vēlēšanās startētu kopīgā sarakstā. Tiesa, vismaz pagaidām ne “Jaunais centrs”, ne LSP nealkst pēc apvienošanās, atzīstot PCTVL idejas par pārlieku radikālām. Par ko ir runa, var izlasīt PCTVL mājaslapā internetā . Proti, “krievu valodai jābūt vienai no Latvijas Republikas oficiālajām valodām”. Zīmīgi, ka “Līdztiesība”, kas ir politiskās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) dalībniece, pārņēmusi arī dažu kustību un organizāciju moto, kuru saturs noteiktā vēstures posmā bijis tuvs viņu partijai. Tā, piemēram, Valsts cilvēktiesību komitejas moto ir “Pilsonību visiem – bez eksāmeniem un zvērestiem!”, kas manī kā latvietī izraisa zināmu nepatiku. Katrā valstī ir savas normas un likumi, arī pilsonību, cik man zināms, neviena valsts nedāvina. Turklāt, zinot Latvijas smago vēstures gaitu, tas būtu absurds. Tomēr Valsts cilvēktiesību komitejas moto nav nekāds brīnums, ja ņem vērā to, ka PCTVL līdere Tatjana Ždanoka kopš 1997. gada ir šīs komitejas projektu vadītāja.
Esmu dzirdējis viedokli – ja pilsonības un izglītības likumus ieviestu laikus un bez minstināšanās, protestu ielās nebūtu vai arī tie būtu krietni klusāki. “TB”/LNNK bijusi visos Saeimas sasaukumos kopš Atmodas, tāpēc jautājumu par pilsonības un izglītības likumiem uzdevu partijas preses sekretāram Jānim Tomelam. Viņš atbildēja: “Protams, ka vislabāk būtu bijis pieņemt stingru Pilsonības likumu un stingru Izglītības likumu jau 90. gadu sākumā, jo tad nelatviešiem un nepilsoņiem būtu bijuši skaidri spēles noteikumi. Diemžēl Augstākās Padomes LTF frakcija un 5. Saeimas “Latvijas ceļa” koalīcija savos uzskatos bija liberālākas, un tas deva cerības cittautiešiem, ka šeit var pastāvēt divvalodība un ka par valsts naudu izglītību var iegūt tikai krieviski. Tikai “TB” un LNNK darbības dēļ 5. Saeimā tika ieviesti Pilsonības likuma pieteikšanās ierobežojumi jeb “logi”, kurus 1998. gada referendumā atcēla. Pateicoties “Jaunajam laikam”, Izglītības likumā norma, ka valstī mācībām ar 2004. gada septembri jānotiek valsts valodā, tika aizstāta ar bilingvālo izglītību pēc proporcijas 60 pret 40. Mūsuprāt, tā atkal bija izdabāšana tiem, kas negrib, lai Latvijā arī reāli (ne tikai uz papīra) tiktu lietota viena valoda – latviešu.”
Šķiet, daļēji “TB”/LNNK preses sekretāra sacītais apliecina, ka politikā viens nav cīnītājs, jo, lai gan savulaik “Latvijas ceļš” un tagad Tautas partija un “Jaunais laiks” sevi dēvē par nacionālām partijām, īsti sabiedrotie tēvzemiešiem tie nav bijuši. Cita lieta, ka “TB”/LNNK varēja būt uzstājīgāka savās prasībās. Pārmetumus partijai velta latviešu nacionālpatriotu apvienības “Visu Latvijai” biedrs Dmitrijs Mironovs (viņa paša vārdiem izsakoties, krievu izcelsmes latvietis): “Diemžēl arī apvienība “TB”/LNNK ir pie vainas, ka tagad pa Rīgas ielām var maršēt tūkstošiem Latvijai nelojālu krievu skolu demonstrantu, ka Latvijas Saeimā pieņemtie likumi ir bezspēcīgi Latvijas valsts pretinieku priekšā, kuri bezkaunīgi uzdrošinās zaimot genocīda upurus, gānīties 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa un salīdzināt sevi ar okupācijas laikā deportētiem Latvijas pilsoņiem. (..) Līdz šai pat dienai nav realizēts solījums ieviest patriotiskās audzināšanas programmu skolās, nodrošināt pietiekamas Latvijas vēstures zināšanas skolu jaunatnei. Tikai atgādināšu, ka Izglītības un zinātnes ministrija ilgstoši bijusi “TB”/LNNK vadībā. (…) “TB”/LNNK ir vienīgā partija, kurai izdevies būt gandrīz visu valdību koalīcijās. Tātad nevar noliegt, ka iespējas pildīt savus solījumus, sevišķi nacionālajos jautājumos, ir bijušas.” Taisnība…
Starp citu, centralizēto eksāmenu rezultāti latviešu valodā krievu skolās spilgti apliecina – audzēkņi var apgūt mācību vielu latviski, tādējādi visas PCTVL klaigas bijušas tikai vēlme celt savu popularitāti, lai neteiktu skaļāk – dažu kreisu politiķu biznesa plāns. Ar ko partija savu popularitāti centīsies celt pirms 9. Saeimas vēlēšanām?
Saprotama šķiet latviešu vēlme redzēt jaunu nacionālu partiju. Tā ir nepieciešamība, nevis tikai pāris patriotu (apvienība “Visu Latvijai”, Visvaldis Lācis, publicists, atmodas laika LNNK dalībnieks, tagad – “Visu Latvijai” goda priekšsēdētājs) vēlme. Man nav iebildumu pret krieviem un jebkuru cittautieti, ja vien viņi, šeit dzīvodami, respektē šīs valsts likumus un ir Latvijai lojāli.
Ikviena partija var sevi dēvēt par nacionālu kaut vai 100 reižu, bet kāda jēga, ja solījumi netiek pildīti? Pārdomas beigšu ar Dmitrija Mironova sacīto: “Ļoti ceru, ka latviskas Latvijas mērķis ieņems nozīmīgu lomu nākotnes Latvijā!” Es ticu, ka šīm cerībām būs lemts piepildīties.
