Gailīšu pagasts pārmaiņu laikā nav zaudējis īpatnumu – līdzās vērienīgi attīstītai lauksaimniecībai saglabājušies un funkcionē, kā arī no jauna izveidojušies uzņēmumi, saglabājušās veco muižu ēkas un ainava gar Mūsas krastu.
Gailīšu pagasts pārmaiņu laikā nav zaudējis īpatnumu – līdzās vērienīgi attīstītai lauksaimniecībai saglabājušies un funkcionē, kā arī no jauna izveidojušies uzņēmumi, saglabājušās veco muižu ēkas un ainava gar Mūsas krastu.
Veidojot pagasta attīstības programmu, ko vietvaras deputāti apstiprināja 2001. gadā, politiķi formulēja ilgtermiņa uzdevumus jeb stratēģiju līdz 2012. gadam. Un šajā dokumentā ir vārdi – “vienota un nedalīta administratīvā vienība”. Tos citē pašvaldības zemes ierīkotāja un teritorijas plānotāja Aija Fridrihsone, verot vaļā apjomīgas mapes, kurās ietverta pašvaldības nākotne.
Vēl jāskata otrā redakcija
Saruna raisās gan par šodienu, gan perspektīvu. Vietvarai vēl būs jāskata teritorijas plānojums otrā redakcijā. A. Fridrihsone spriež: “Tas ir pat labi, ka neesam pasteigušies un to apstiprinājuši līdz šim. Tagad ņemsim vērā jaunos Ministru kabineta noteikumus Nr. 883 (pieņemti 2004. gada 19. oktobrī). Sadarbojamies ar konsultāciju uzņēmumu “Grupa 93″, tā profesionāli palīdz izstrādāt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Apzināmies, ka šajā jautājumā nozīmīga kompetence un precizitāte. Mūsu pagastam ir savas kultūrvēsturiskās tradīcijas, ko uzskatām par svarīgām, fiksējot šīs prasības apbūves noteikumos. Mūsu pagasts ir atšķirīgs ar to, ka privātmājām apkārt nav žogu. Zemgales plašumi netiek ierobežoti arī privātās teritorijās. Šāda īpatnība veidojusies vēsturiski, tāpēc arī turpmāk esam iecerējuši šo tradīciju saglabāt. Ja nu kāds ļoti vēlas žogu, tad apkārt īpašumam jābūt dzīvžogam, aiz tā – drāšu pinumam. Kopējā noteikumu klāstā tā ir detaļa, taču pietiekami svarīga vides īpatnību saglabāšanai.”
A. Fridrihsone rādīja teritorijas plānojumu, kur paredzēta apbūve. Tai pavisam maz vietas ir centra ciematā, kura virzīšanos uz Mūsas pusi ierobežo drošības noteikumi, kas jāievēro maģistrālā gāzes vada eksplu atācijā. Tādēļ apbūvi paredzēts izvērst gar Mūsas krastu virzienā uz Bausku, tas ir, Pīrāgu un Mūsas ciematā, kas varētu jūtami paplašināties. Galvenais labvēlīgais nosacījums, ka šajā posmā ir gāzes vads un centralizēta ūdensapgāde.
Domā, kā saglabāt ainavu
Mūsa ir Gailīšu pagasta teritorijas bagātība, ko novērtē iedzīvotāji un iebraucēji. Diemžēl jau pagājušajos gadu desmitos ir pieļauts, ka pašā upes krastā uzbūvēts liels ražošanas komplekss, attīrīšanas būves un pagasta “sāpju bērns” – nepabeigtais Mūsas HES, kura celtniecība teritorijas plānojumā netiek paredzēta. Latvijā taču jau ir ne mazums piemēru, ka šādi objekti degradē vidi.
Aija Fridrihsone precizē, kā paredzēts saglabāt Mūsas piekrasti: “Ir plānotas īpaši aizsargājamās ainaviskās teritorijas, kuras būs aizliegts apbūvēt. Tādējādi šai un arī nākamajām paaudzēm būs iespēja izbaudīt zemienes upes rāmo plūdumu. Jāteic paldies ceraukstiešiem, kuri savu upes krastu ir atstājuši neskartu. Manuprāt, Mūsas upes piegulošās teritorijas izmantošana būtu jāplāno kopīgi divām pašvaldībām. Gadu tūkstošos veidotu dabas ainavu grūti, pat neiespējami nopirkt par naudu, un tā nepieder tikai īpašniekam, bet arī sabiedrībai.”
Pašvaldības īpašumā, piemēram, ir Pāces muiža, kam piešķirts vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss, kas nosaka striktus izmantošanas nosacījumus. Tādēļ ēkai nav izdevies atrast citu saimnieku, un pagasts arī nerod tai pielietojumu.
Diskusijas par jaunbūvi
Savulaik uzceltās vērienīgās saimnieciskās būves privatizācijas procesā ieguvušas īpašniekus, kas attīsta uzņēmējdarbību. A. Fridrihsone uzskata, ka piemērotā vietā Purjāņos atrodas SIA “Ausmas” plastmasas izstrādājumu ražotne. Tā ir savrupa teritorija, kur ražošana neietekmē iedzīvotājus. Gluži pretēja situācija pašlaik izveidojusies saistībā ar cūkkopības kompleksu “Uzvara-Strauti”.
Pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips informē: “Padomes sēdē, kas notika 25. augustā, nolēmām nedot piekrišanu lauksaimniecības zemes transformēšanai apbūvei. Šī teritorija robežojas ar individuālās apbūves gabaliem, kas tika sadalīti iedzīvotājiem kopsaimniecības laikā. Jau tagad no kompleksa jūtama smaka, un iedzīvotāji ar to ir neapmierināti. Bijām saņēmuši vēstules, kurās apkopoti paraksti, kas pauda divus viedokļus – gan to, ka ferma jāceļ, gan to, ka šādu objektu nedrīkst būvēt.”
Deputāts Ints Jākobsons arī balsoja pret zemes transformēšanu un šādu nostāju pamato: “Neesmu pret jaunas fermas celtniecību, taču nevar pieļaut, ka tā pietuvojas ciematam. Iedzīvotāji jau tagad protestē pret smaku, kas jūtama. Uzceļot novietni pašlaik izvēlētajā vietā, diskomforts varētu pastiprināties. Zināms, ka šādu būvju izvietojums patlaban saasināti tiek skatīts ne tikai mūsu pagastā.”
Ierobežojot uzņēmējdarbību
SIA “Uzvara-Strauti” rīkotājdirektors Andrejs Šaburovs “Bauskas Dzīvei” nešaubīdamies sacīja: “Pašvaldības deputātu lēmums ir muļķīgs. Es nesaskatu ļaunumu, ka jaunā sivēnmāšu mītne tiks uzcelta un atradīsies par 80 metriem tuvāk ciematam, nekā ir izvietotas pašreizējās kūtis. Mēs taču investējam līdzekļus, nodoms ir celt moderni aprīkotu fermu, kas būs ekoloģiski drošāka nekā tās, kas būvētas jau pirms 30 gadiem.
Vēl neesmu saņēmis pagasta padomes lēmumu, taču, manuprāt, šo jautājumu nedrīkstēja izšķirt tikai pieci deputāti, kas piedalījās 25. augusta sēdē. Tā ir pārāk nozīmīga lieta, kuras lemšanā būtu jāpiedalās visiem deviņiem deputātiem. Domāju, uz tiem, kuri piedalījās sēdē, tika izdarīts vietējās sabiedrības spiediens. Pieļauju, ka vietējo iedzīvotāju līdzdalība jautājuma izlemšanā tieši sēdes laikā bija nekorekta. Paredzu, ka izmantosim juristu konsultācijas. Manuprāt, šis jautājums būtu jāskata vēlreiz.”
Sazinoties ar Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldi (ZRLP), kas izsniedz atļauju lauksaimniecības zemes transformācijai, “Bauskas Dzīve” uzzināja, ka šāds pieprasījums no SIA “Uzvara-Strauti” nav saņemts. Pārvaldes zemes un ūdens resursu daļas vadītāja Ilze Bergmane sacīja, ka tikai pēc pašvaldības piekrišanas saņemšanas var adresēt pieteikumu ZRLP.
***
fakti
Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma mērķu grupām Gailīšu pagastā:
kopplatība 8017 ha, lauksaimniecībā izmantojama zeme 6161 ha, meliorēti 5902 ha;
īpašumu un lietojumu skaitā ir: 626 saistīti ar lauksaimniecību,14 – ar rūpniecību;
23 sabiedriskās nozīmes objekti.
