Mani aizkaitināja laikraksta 17. augusta slejā ««Bauskas Dzīve» jautā» dažu cilvēku atbildes uz jautājumu – kā jūs vērtējat policistu prasības?
Mani aizkaitināja laikraksta 17. augusta slejā “”Bauskas Dzīve” jautā” (12. lpp.) dažu cilvēku atbildes uz jautājumu – kā jūs vērtējat policistu prasības? Vēlos nākamgad iestāties Policijas akadēmijā, un mani nebaida mazās algas, kaut redzat un dzirdat – dažuprāt, tās ir par lielu.
Par kādu policistu komfortu jūs runājat? Cik daudzi no jums ir bijuši Bauskas policijas ēkā? Laikam vēlmi uzturēt ģimeni tagad sauc par komfortu.
Šogad Ēnu dienā pāris stundu uzturējos Policijas pārvaldes ēkā. Man pietika ar pirmo soli, lai saprastu, ka iedomas par policistu darbavietas kvalitāti ir par augstu, laikam par daudz esmu saskatījusies seriālus “Kobra” un “Komisārs Reksis”. Kad iegāju kabinetā, neredzēju mūsdienīgu datortehniku, darba galdu, krēslu. Viss bija vecs un nobružāts. Kā gan var kvalitatīvi strādāt, ja nav nepieciešamo lietu?
Pateikt policistam – lai strādā vairāk un tad lai prasa algu, būtu tas pats, ja es, būdama audzēkne, skolotājai pateiktu: “Iemāciet man visas pasaules valodas un tad prasiet algas pielikumu!” Ko nozīmē vairāk strādāt? Ikviens darbs prasa fizisku un morālu izturību. Manuprāt, reti kurš no mums mestos pretī cilvēkam, kurš mērķē ar ieroci, reti kurš spētu katru dienu redzēt bojāgājušus cilvēkus. Vai par maz policistu, ugunsdzēsēju iet bojā katru gadu? Ja viņi neprastu strādāt, tad valsts viņus nemaz neuzņemtos apmācīt.
Ir streikojušas medmāsas, ārsti, ļoti žēl, ka arī skolotājiem nācās to darīt. Policisti ir klusējuši ilgus gadus, bet ikvienam reiz “piegriežas”…
Lai valstsvīri piedod man par teikto, pēdējos gados arvien biežāk nākas dzirdēt, ka viņi atkal sev palielina algas. Ikreiz, kad to dzirdu, saku: “Atkal?” Būtu jauki, ja mēs sev paši varētu pielikt kādus simt latus pie algas, pensijas. Laikam mūsu valstsvīri piketus un streikus uzskata par labu teātra izrādi un lepojas ar to. Man būtu kauns citu valstu priekšā. Tikko radioziņās dzirdēju, ka Lietuvas policisti atbalsta mūsējos.
Uzzinot par algu, kas mani sagaida, arī es biju šokēta – 240 latu uz papīra (manai izvēlētajai specialitātei). Ko jūs iesāktu, jo ir taču komunālie maksājumi, jālaiž bērns(i) uz skolu, kļuvis dārgāks itin viss? Bet citu policistu algas ir tikai 170 latu. Mūsdienās ar tādu naudas summu nav, ko iesākt!
Bet ir tāda “sīka” lieta kā dzīvība… Policistam tā ir apdraudēta ik dienu. Tajā brīdī, kad viņš kādam palīdz, ir jāaizmirst par ģimeni, kas gaida mājās, par vecākiem. Tie, kuri teic, ka viss ir labi, paši ar to nav saskārušies.
Ar šo rakstu nevēlos nevienu aizskart, jo paužu tikai savu viedokli. Tomēr iesaku neskatīties uz dzīvi caur filmu “brillēm”, kā to darīju es, jo patiesībā daudz kas ir citādāk.
Policistiem novēlu nezaudēt šajā cīņā, kurai vispār nevajadzēja būt.
V. DŪRA Iecavas novadā
