Pētījumā par Baltijas jūru noskaidrots, ka lielākā Baltijas jūras problēma ir aizvien pieaugošā eitrofikācija, aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Universitātes Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja un pētījuma vadītāja Elmīra Boikova.
Pētījumā par Baltijas jūru noskaidrots, ka lielākā Baltijas jūras problēma ir aizvien pieaugošā eitrofikācija, aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Universitātes Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja un pētījuma vadītāja Elmīra Boikova. Svešvārds gluži vienkārši nozīmē to, ka jūra piesātinās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpes aizaugšanu, ūdenī samazinās skābekļa saturs.
Pēdējos 50 gados Baltijas jūrā pastiprināti ieplūst slāpeklis un fosfors, kas veicina masveida aļģu savairošanos. Ūdenī strauji samazinās skābekļa saturs, tādējādi apdraudot zivju un grunts organismu izdzīvošanu. Skābekļa patēriņa rādītāji ir satraucoši, sacīja E. Boikova. Ragaciema seklūdens zonā skābekļa daudzums ir 6,78 miligrami litrā, bet Saulkrastos pat četri miligrami litrā.
Baltijas jūrā joprojām ir liels toksisko vielu piesārņojums, kas apdraud jūras ekosistēmas stabilitāti un pa barības ķēdi var sasniegt arī cilvēku. Baltijas jūru ietekmē izteikta krasta erozija, Ventspils un Liepājas ostu attīstība, pārrobežu naftas produktu rūpnieciska ieguve.
