Latvijā un Baltijā lielākajā specializētajā kāpostu audzēšanas saimniecībā «Kaži» vakar, 22. septembrī, sākās rudens ražas novākšana.
Latvijā un Baltijā lielākajā specializētajā kāpostu audzēšanas saimniecībā “Kaži” vakar, 22. septembrī, sākās rudens ražas novākšana.
Šim notikumam par godu Svitenē pie saimniekiem Alda Auzas un Dzintara Mackeviča bija ieradušies preses pārstāvji, arī lielāki produkcijas realizētāji no tirdzniecības kompānijas “VP Market”.
Tirgotāju uzņēmuma preses sekretārs Ivars Andiņš uzteic Svitenes zemnieku precizitāti, kāpostu lielisko kvalitāti. “Lielveikaliem ir problemātiski sagādāt lauksaimniecības produkciju no Latvijas audzētājiem, jo mums nepieciešami lieli apjomi un nedrīkst būt piegādes pārtraukumu. Svitenes laukos izaudzētais nonāk mūsu kompānijas 95 veikalos ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Kopumā mēs iztirgojam ap 70 procentu no saimniecībā “Kaži” izaudzētiem kāpostiem,” skaidro I. Andiņš.
Viens no saimniecības īpašniekiem Aldis Auza stāsta, ka Svitenē kāpostus audzē jau gadu desmitiem. Daudzi vēl atceras padomju laikus, kad ar Zemgalē izaudzēto devās uz Krievijas tirgiem. Zemnieku saimniecībā “Kaži” ar kāpostu audzēšanu sākuši nodarboties pirms desmit gadiem. Tātad šī ir sava veida jubilejas sezona. Šogad saimniecības apstrādātā platība sasniegusi 170 hektāru. Kopā sezonā te izaudzē ap 6000 tonnām kāpostaugu.
Saimnieki atzīst, ka tirgū pieprasītākie ir galviņkāposti, Pekinas un ziedkāposti. Sortimenta nodrošināšanai nedaudz audzē Savojas, Briseles, lapu, koniskos kāpostus, kolrābjus, brokoļus.
Dz. Mackevičs atklāj, ka, audzējot kāpostus, lielākais darbu apjoms veicams ar rokām, jo tādas lietas kā, piemēram, kāpostu novācamā kombaina neesot. Tomēr saimniecībā daudz domāts par ražošanas modernizāciju, atbilstību visaugstākajām prasībām. Pēdējos gados te realizēti trīs Eiropas Savienības finansēti SAPARD projekti. Pirmais vairāk nekā 180 tūkstoš eiro vērtībā īstenots laistāmo iekārtu iegādei un lielas, modernas, ar Somijā ražotu aprīkojumu apgādātas siltumnīcas būvei. Tādējādi stādu audzēšana kļuvusi ērtāka, samazinājusies pašizmaksa.
Vēl divu SAPARD finansētu projektu nauda iztērēta, lai nopirktu tehnoloģiski kvalitatīvus un ērtus Holandē ražotus dārzeņu uzglabāšanas konteinerus.
Kāpostu audzēšanai savu lauku “Kažu” saimniekiem nepietiek, tāpēc zemi viņi nomā no citiem pagasta zemniekiem. A. Auza atzīst, ka tiek veikts sava veida bārters – vienu gadu laukā aug kāposti, pēc tam divus gadus šo zemīti apstrādā cits saimnieks. Tādējādi tiek ievērota augu seka. Kāpostu audzētāji labprāt saviem dārzeņiem izmanto laukus, kur iepriekšējā gadā bijusi labība.
Izaudzēto nodod vairumtirdzniecībā, galvenokārt SIA “Latvijā audzēto dārzeņu loģistika”. Pēc tam Svitenes laukos augušie kāposti nonāk dažādos veikalos, arī pie pārstrādātājiem. A. Auza atzīst, ka pagaidām par sava pārstrādes vai vairumtirdzniecī bas uzņēmuma izveidi nav domājuši. “Laiku un līdzekļus ieguldām kāpostu audzēšanā, pārējais lai ir citu ziņā,” skaidro zemnieks.
