ARVĪDAM VADAPĀLAM Gailīšu pagastā šodien, 30. septembrī, ir skaista jubileja.
ARVĪDAM VADAPĀLAM Gailīšu pagastā šodien, 30. septembrī, ir skaista jubileja.
Arvīda ikdiena, darbi un intereses ir pielīdzināmas rindām no Džeroma K. Džeroma darba “Trīs vīri laivā”. Lai dzīves laiva slīdētu viegli, vajadzīgs mājīgs nams, vienkāršas izpriecas, pāris draugu, kuri ir šī vārda vērti, kaķis un suns. Arvīds nedaudz saīsināto rakstnieka domu papildina, sakot: “Man vēl viens lops – govs. Tas norāda, kāda ir dzīve – uz ilgāku laiku nekur nevaru aizbraukt. Rūpes par piena devēju ir uz maniem pleciem.” Ne jau velti Arvīda sieva Irēna jubilejas atribūtikā izmantojusi govs attēlu.
Dzīvniekus mīl arī mazmeita Linda. Līdzko atbrauc ciemos, vispirms steidz samīļot suņus, kaķus, teliņu un tikai tad nāk istabā. “Ar dēla un meitas ģimeni tiekamies bieži, jo viņi dzīvo pavisam netālu. Kopā svinam gadskārtu svētkus. Jau sešus gadus ir jauka sportiska tradīcija. Līgo vakarā pinam vainagus, pušķojam lopus, dziedam dziesmas, bet Jāņu dienā spēlējam futbolu. Komandās ir gan jauni, gan veci, arī meitas Ivetas un dēla Mārča draugi,” stāsta Arvīds. Šogad bērni palikuši “pie govs”, ļaujot Arvīdam un Irēnai apskatīt Latgali un ezeru zemes dievnamus.
“Jau dažus gadus esmu ielāgojis svētdienās smagus darbus nestrādāt. Kopā ar draugiem braucam uz Skaistkalnes baznīcu, lai saņemtu svētību jaunai nedēļai,” atklāj gaviļnieks. Garīgu piepildījumu dvēselei kopš jaunības Arvīdam sniedz dziesma, ne viens vien novērtējis viņa skanīgo balsi.
Pašlaik Arvīds apsaimnieko pāris desmit hektāru. Jokojot viņš saka: “Esmu atvaļinājumā visu gadu. Pats sev saimnieks. Tehnika nav nekāda jaunā, mēdz niķoties. Tad saku, vai nu tā piebeigs mani vai es to. Tādās reizēs bieži ieklausos znota Andra padomos.”
“Esmu optimists, nekad nevar paredzēt, kas parādīsies aiz nākamā līkuma,” sarunas noslēgumā teic jubilārs.
Zemnieks Jānis Priede ievērojis, ka Arvīds ir ļoti izpalīdzīgs, nemēdz atteikt, sirsnīgs cilvēks, satiekoties neaizbildinās ar steigu, bet vienmēr parunājas.
