Nostiprinot un paplašinot sociālo dienestu, Iecavas novadā izveidota struktūrvienība, kas pārsteidz ne tikai ar iecerēm, bet arī ar iespējām un stratēģiju, kā sniegt palīdzību cilvēkiem.
Nostiprinot un paplašinot sociālo dienestu, Iecavas novadā izveidota struktūrvienība, kas pārsteidz ne tikai ar iecerēm, bet arī ar iespējām un stratēģiju, kā sniegt palīdzību cilvēkiem.
Gatavi pārmaiņām
“Esam nedaudz pasteigušies. Likums par sociālo palīdzību paredz, ka ar 2008. gadu uz 1000 iedzīvotājiem jābūt sociālajam darbiniekam. Tātad mums vēl viens būs vajadzīgs. Varēja jau gaidīt, bet skaidrs, ka 2008. gada 1. janvārī nekādi brīnumi nenotiks, ja nebūsim pārmaiņām gatavojušies. Izmantojām esošās iespējas. Ceru, ka iedzīvotāji būs ieguvēji,” stāsta Iecavas Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis, kurš vada arī finanšu komiteju.
Iecavas novada sociālajā dienestā pašlaik ir seši sociālie darbinieki, to vidū divi psihologi un mobilā aprūpes vienība. Dienests no novada Domes trešā stāva šovasar pārcēlās uz veselības un sociālās aprūpes centra pirmo stāvu (turpmāk tekstā – veselības centrs – I. M.). “Apmeklētājiem ir krietni ērtāk. To redz arī deputāti. Veselības un sociālās komitejas sēdes notiek mūsu dienesta telpās, jūtam viņu izpratni un atbalstu,” atzīst dienesta vadītājas pienākumu pildītāja Sigma Strautmale.
Ieguldīts daudz
Vai līdzekļi dienesta paplašināšanai no gaisa nokrituši? Pašvaldībās, izņemot Bausku, Gailīšus, Vecumniekus, Codi un Īslīci, ir viens sociālais darbinieks, kam jāveic arī citi pienākumi. Vai novada statuss Iecavai devis plašākas iespējas? Novada Domes galvenā grāmatvede Indra Latviete skaidro, ka, kļūstot par novadu, teritorija nav paplašinājusies, arī iedzīvotāju skaits īpaši nav mainījies, turklāt daudzi strādā Rīgā. Tāpēc vien, ka Iecava tagad ir novads, pašvaldībai ne santīma nav klāt nācis.
Izdevumu sociālajā jomā šogad bijis daudz – pašvaldība 14972,85 latus ieguldījusi dienesta telpu remontā. Veselības centrs sašaurināja kāpņu daļu pie ieejas durvīm, izveidojot uzbrauktuvi invalīdiem un bērnu ratiņiem. Pašvaldība to atbalstīja ar 3000 latu līdzfinansējumu. Rīkojot atklātu konkursu, sociālā dienesta mobilajai grupai nopirkta 2005. gadā ražota automašīna “Mitsubishi” par 17689,53 latiem. Tā derīga cilvēku un kravu pārvadāšanai mobilā aprūpes dienesta darbā, stāsta Indra Latviete.
Mainās vajadzības
“Iznāk, ka, izveidojot mobilo vienību, esmu “norakusi” vienu savu projektu, lai radītu nākamo. Bet to nenožēloju – iedzīvotāju vajadzības mainās, un dienestam jāmainās līdzi,” stāsta sociālā dienesta darbiniece Dzintra Lapiņa. Pirms dažiem gadiem viņa izstrādāja mājas aprūpes sistēmu, iesaistot kaimiņus un draugus veco un vientuļo cilvēku aprūpē. Viņi par to saņēma nelielu atlīdzību atbilstoši sniegtā pakalpojuma apjomam. Šī kārtība palīdzēja daudziem sagaidīt mūža beigas savās mājās, nepārceļoties uz pansionātu vai sociālo gultu veselības centrā.
“Mobilās aprūpes grupu veidot mani mudināja Dānijā un Zviedrijā redzētais. Ja reiz kur braucam pēc pieredzes, uzzinātais jāizmanto, daudz kas ir iespējams arī pie mums,” atzīst Dzintra Lapiņa, kura ilgus gadus strādājusi par mediķi.
Tīra un remontē
Līdzšinējā palīdzības sistēma ir likvidēta, izveidojot mobilo grupu. Aprūpi mājās tagad veic profesionāļi. Zanda Zelle iepriekš strādājusi pansionātā, Ļuda beigusi aprūpētāju kursus. Zanda, Ļuda Belrusa un Juris Zellis nedēļā reizi vai biežāk brauc nu jau pie 20 cilvēkiem, kuri dzīvo nomaļās vietās. Tuvākais kaimiņš un autobusa pietura tālāk par kilometru, līdz veikalam septiņi kilometri. Šiem ļaudīm aizved viņu pasūtīto pārtiku, iztīra mājvietu – ne tikai grīdas, bet arī logus, veic nepieciešamo sīko remontu, ienes malku, ūdeni.
No mājās aprūpētiem cilvēkiem savākto netīro veļu mazgā invalīdu biedrības “Rūķītis” telpās. Tās veselības centrā izremontētas un iekārtotas par Nīderlandes fonda līdzekļiem. Te nu jāatklāj, ka arī nevalstiskām organizācijām Iecavas novadā izrādīta pašvaldības pretimnākšana.
Atbalsta palīgus
“”Rūķītim”, tāpat kā sociālajam dienestam, maksājam par apkuri, elektrību un ūdeni, taču mums ir arī domstarpības. Saprotu biedrības vadītājas Intas Jurgevicas centienus taupīt skaistās telpas, tomēr palieku pie uzskata, ka labiekārtotā vingrošanas zāle ir jāļauj lietot arī citiem pagasta ļaudīm, ne tikai invalīdiem. Tai nav jābūt aizslēgtai.
Biedrības “Rūķītis” telpās ir vieta arī Sarkanā Krusta organizācijas Iecavas nodaļai, un nekāda īres maksa no tās netiek prasīta. Aktīvi darbojoties, gan invalīdu biedrība, gan Sarkanais Krusts palīdzēs mūsu iedzīvotājiem, papildinot to pakalpojumu klāstu, ko piedāvā pašvaldība. Šādas nevalstiskās organizācijas ir mūsu palīgi,” uzsver Jānis Pelsis.
Ieilgusi krīze
Palīdzībai jābūt iedarbīgai, un ir iemesls gaidīt, lai cilvēki, kuri ir atbalstīti, censtos savā dzīvē ko mainīt, lai tā uzlabotos, spriež sociālā dienesta darbiniece Dzintra Lapiņa. Viņa sākusi strādāt pie analīzes, lai izpētītu, kā klājas iedzīvotājiem, kuri trešo gadu saņem garantēto minimālo iztikas pabalstu, ja ienākumi ģimenē uz vienu cilvēku nepārsniedz 25 latus (valstī noteikts – 21 lats).
“Tas ir pabalsts krīzes situācijā pamatvajadzību nodrošināšanai, sacīts likumā. Cilvēkiem, kuri saņem garantēto minimālo iztikas pabalstu, jābūt reģistrētiem Nodarbinātības valsts aģentūrā, aktīvi jāmeklē darbs un jāpiedalās līdzdarbības pasākumos.
Tieši ar to mums neveicas. Nav definēts, cik ilga var būt šāda krīze. Liekas, ka dažiem tā kļuvusi par dzīvesstilu. Pēc pabalsta nāk kā pēc algas, bet no līdzdarbības pasākumiem atsakās – neesot laika. Iekārto viņu par sētnieku vai pastnieku, bet pēc nedēļas strādāšana beidzas. Šajā jomā mums ir Eiropas līmenis, jo arī tur daļa iedzīvotāju izmanto iespēju dzīvot no sociālajiem pabalstiem,” tā Dz. Lapiņa. Dienestā ir labi sakārtota datu bāze, par ko gādā lietvede Līvija Lapiņa. Nav jāzīlē, pie kura darbinieka ir kāds iesniegums, pieprasījums, kad kurš iedzīvotājs ko saņēmis.
Citas prioritātes
23. septembrī Iecavā notika rajona pašvaldību sociālo dienestu darbinieku seminārs. Mežotniece Daina Jurēvica atzīst, ka nelielā pagastā šāda dienesta izveidi nevar iedomāties, pēc apvienošanās novadā, tad gan. Viņai piekrīt Sandra Upīte no Svitenes pagasta.
Bauskas Domes sociālās palīdzības dienesta darbiniece Irina Gutjare teic, ka šādu atbalstu iedzīvotāju vajadzībām gribētu arī Bauskā. Taču pilsētā izveidots ģimenes un sociālā atbalsta centrs “Ābele”, kas aktīvi strādā ar projektiem, iesaistot dažādu vecumu grupu cilvēkus, ir HIV un atkarību profilakses centrs. Tā savukārt nav Iecavā.
***
uzziņai
Iecavas novada sociālais budžets:
– 2002. gadā – Ls 94589 jeb 6,5 procenti no visa budžeta,
– 2004. gadā – Ls 108292 (5,5%),
– 2005. gadā – Ls 149690 (6,3%).
