Atklāto ūdeņu cienītājus brīžiem pārņem nostalģiskas noskaņas: vēl laiciņš, un vasaras makšķeres vajadzēs satīt un noglabāt līdz pavasarim.
Atklāto ūdeņu cienītājus brīžiem pārņem nostalģiskas noskaņas: vēl laiciņš, un vasaras makšķeres vajadzēs satīt un noglabāt līdz pavasarim. Pagaidām uz lomu vēl var cerēt, tikai jāmeklē jaunās zivju uzturēšanās vietas un jāizdabā tām ar piemērotākajām ēsmām.
3. – 4. oktobris. Ķersies reti. Slikta copes diena.
5. – 6. oktobris. Labi ķersies ne vien diennakts gaišajā laikā. Lietavās lomi būs iespaidīgāki. Rudenī vēl labi ķeras raudas, gadās arī pa sapalam un plaudim. Lomu dažādība var būt visai plaša, un tomēr ar vienu apstākli makšķerniekam jārēķinās: zivis, dodoties uz dziļumiem, ir uzbarojušās un spēcīgākas. Āķim un auklai jābūt izturīgākiem, un jāliek lietā lielāka prasme, lai zivi nokausētu un izvadītu malā.
7. oktobris. Īsto vietu zinātājiem un pareizo ēsmu lietotājiem varbūt ķersies. Pārējiem slikta cope.
8. – 12. oktobris. Ķersies labi. Dažreiz vējš kļūst par sabiedroto. It īpaši tad, ja esat nolēmuši makšķerēt līdakas. Ideāli, ja pa rokai ir kāds vecs linu mārks vai kāds cits dīķītis, kur jau iepriekšējā pievakarē sasmeļamas ēsmas zivtiņas – izturīgās un līdakām allaž tīkamās karūsiņas. Parasti tās nākas samakšķerēt ar mazu āķīti, uz kura uzmaukta sīka lapu slieciņa vai, vēl labāk, ūdenstārps, vai mušas kāpurs.
13. – 15. oktobris. Ķersies teicami. Pludiņš šūpojas virs dziļuma, tur, kur dzelmē ēsmas zivtiņa tiek cilāta reizē ar pludiņa kustībām. Šāda spīguļojoša dzīvībiņa līdakām izraisa nepārvaramu vēlmi uzkost. Jāņem vērā, ka tieši rudenī mēdz patrāpīties visprāvākie eksemplāri. Tāpēc pārāk delikātiem rīkiem neuzticēsimies. Vislabāk, ja līdaku makšķeres aukla nav resnāka par 0,4 mm. Tieši spole un uz tās uztītā auklas rezerve mums ļauj izturēt kaut vai pusstundu ilgu cīniņu ar spēcīgu, vasarā labi nobarojušos līdaku. Cerības vēl ir uz kādu prāvu līni vai resnu sudrabkarūsu un karpu. Protams, siltajās dienās. Vēlams padomāt par iebarojamo ēsmu, kuras sastāvā būtu tārpi.
