Nereti jāraksta par norisēm, ar kurām neesmu saskārusies un kuras šķiet nesaprotamas. Piemēram, rapšu pārstrāde, daudzdzīvokļu ēku siltumapgāde, baltogļu ražošana utt.
Nereti jāraksta par norisēm, ar kurām neesmu saskārusies un kuras šķiet nesaprotamas. Piemēram, rapšu pārstrāde, daudzdzīvokļu ēku siltumapgāde, baltogļu ražošana utt. Cenšoties izvairīties no kļūdām, pārpratumiem vai pārklausīšanās, ar informācijas sniedzējiem vienojos par teksta pārlasīšanu pirms publicēšanas. Var labot tikai faktu kļūdas, nevis izteiksmi, nav nepieciešams meklēt arī pārrakstīšanās, vārdu vai komatu kļūdas, izņemot speci fisku terminu vai nosaukumu. Ar to avīzēs nodarbojas literārais redaktors. Tā tiek panākts lielāks sniegto fak tu patiesums un precizitāte. Diemžēl reizēm gadās paļauties uz citu ziņu avotu patiesumu, kā vēlāk izrādās – kļūdainu.
Nesen gatavoju kādu materiālu. Mūsu rajona lielas apdzīvotas vietas ļaudis ir neapmierināti, jo nav skaidrs, kurai iestādei par ko jāatbild, no kā var prasīt atbildību par neizdarību. Vienojos par tikšanos ar atbildīgās nozares uzņēmuma vadītāju. Intervijā viņš visai brīvi atbildēja uz maniem jautājumiem. Vēlāk aizsūtīju viņam pārlasīšanai sagatavotu tekstu. Izrādījās – tajā mainīts arī izteiksmes veids. Izlaboju informāciju un piezvanīju vēlreiz. Norādīju, ka izlaboju kļūdas, bet ne izteiksmes veidu. Amatpersona lūdza vēlreiz aizsūtīt tekstu.
Pēc brīža zvanīja pats. “Mēs mainījām veselus teikumus, bet palicis iepriekšējais,” vīrietis bija pārsteigts. Viņš skaidroja, ka katrs uz lietām skatoties citādāk. Tomēr precīzi atreferēts viņa teiktais daudziem šķistu nesaprotams, un viņi nāktu uz uzņēmumu skaidroties. Tāpēc vai nu jāpublicē, kā viņi izlabojuši, vai esot jāņem ārā amatpersonas vārds, uzvārds, jo tad jau tas esot žurnālistes viedoklis. Viņu mierināju, sakot, ka nav problēmu izlabot faktu kļūdas. Par nožēlu amatpersonai, nosauktās neprecizitātes jau bija izlabotas. Atlicis bija vienīgi uzņēmuma vadītāja redzējums uz samilzušo problēmu. Saruna beidzās ar vārdiem: “Vai nu lieciet, kā izlabojām, vai es, izlasot nelabotu tekstu publicētu, sastādīšu… aktu.” Interesanti, kādu aktu amatpersona varētu sastādīt? Vai viņš nav sajaucis laikmetus?
Salīdzinot tekstus, izrādījās, ka uzņēmumu veidojušai pašvaldībai, uzlabojot situāciju, pēc amatpersonas domām, būtu jāmeklē sadarbības ceļi pie nozarē strādājošo uzņēmumu vadības. Drīzāk tas būtu jādara pašām amatpersonām. Turklāt vadītājs vairs negribēja atzīt intervijas laikā vaļsirdībā izteikto, kāds nozīmīgs darbs šovasar paveikts, pateicoties iedzīvotāju aktivitātei.
Rodas iespaids, ka šajā uzņēmumā iestājusies stagnācija. Par to liecina arī aizvien pieaugošā iedzīvotāju neapmierinātība. Droši vien vietvaras izveidotā uzņēmuma vadībai būtu jāpārskata prioritātes un ierastais darba stils. Citādi “skaidrošanās” var iznākt vēl ne reizi vien.
