«Es Raini iedomājos kā vecu vīriņu, kurš sveču gaismā raksta dzejoļus, bet tajos ir interesantas domas un tēlaini vārdi,» fantāzijai ļaujas Bauskas pamatskolas audzēknis Miks Strazdiņš.
“Es Raini iedomājos kā vecu vīriņu, kurš sveču gaismā raksta dzejoļus, bet tajos ir interesantas domas un tēlaini vārdi,” fantāzijai ļaujas Bauskas pamatskolas audzēknis Miks Strazdiņš.
Ap 250 bērnu no 20 rajona skolām 29. septembrī piedalī jās Dzejas dienu sarīkojumā Stelpes pagasta “Pliekšānos”.
Lieliskā iecere organizēt Dzejas dienas Raiņa senču dzimtajā vietā pieder rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītājai Vijai Cerusai, Stelpes pamatskolas pedagoģēm Lilitai Berliņai un Sandrai Neliusai.
Gandrīz visi skolēni, izņemot Stelpes pamatskolas audzēkņus, “Pliekšānos” bija pirmo reizi. Privātīpašumā, kurā saglabājusies vienīgi klētiņa un piemiņas akmens Pliekšānu dzimtai, svešiniekiem apmeklējums ilgi bija liegts. Tomēr, vienojoties ar pašreizējiem saimniekiem, tika panākts pozitīvs risinājums. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Dzejas dienas “Pliekšānos” notiek pirmo reizi un ir veltītas klasiķa 140. jubilejai.
Tuvējo Ķēkutu kapu, takas, kas ved uz dzejnieka mājām, un “Pliekšānu” apkārtnes sakārtošanu organizēja pašvaldība. Talkās piedalījās vietējās pamatskolas audzēkņi, pedagogi, Stelpes bibliotēkas lasītāji un citi entuziasti, teic Stelpes pagasta padomes speciāliste Aiga Saldābola.
Pensionētā skolotāja Biruta Rūguma atceras: “Sabiedrības uzmanība “Pliekšāniem” tika pievērsta 1972. gadā, kad šeit atklāja tēlnieka Mārtiņa Zaura kalto piemiņas akmeni un organizēja Dzejas dienu pirmo sarīkojumu. Agrāk uz šejieni brauca tūristi, taču, sākoties zemes reformai, situācija mainījās. Esmu dzirdējusi, ka pašreizējie īpašnieki – trimdas tautieši – vēlas “Pliekšānus” atjaunot, uzturēt un piešķirt tiem zaudēto nozīmīgumu.”
Vislielāko interesi izraisīja gleznošanas nodarbības, kompozīcijas “Ziedu upe” veidošana un leļļu “kristību” stūrītis. “Pliekšānu” veco klētiņu skicēja Bērsteles pamatskolas audzēkņi Laura Prancīte, Viktors Morozovs un Atis Strelēvics, kuri bija ieradušies kopā ar skolotāju Anitu Šapkovu. Pirms došanās uz sarīkojumu skolā notika dzejas lasījumu un Raiņa darbu ilustrāciju konkurss. Laura domā, ka brauciens uz Stelpi bijis vērtīgs, jo viņa uzzinājusi par Raiņa saistību ar Zemgali un ieraudzījusi dzejnieka senču dzīvesvietu. Iespaidus ar guašas krāsām cen tās attēlot arī Signe Vaisūne no Bauskas pamatskolas. “Es atbraucu, lai zīmētu ainavas, bet arī dzeja man patīk. Proza un lugas, ko agrāk ir rakstījuši latviešu autori, vienmēr ir pamācošas, bet dzejā es rodu lielāku brīvību savu domu izpausmei,” apgalvo Signe.
Uz jautājumu, kā mūsdienu bērni uztver Raini, atbild Vija Cerusa: “Ir jāļauj skolēniem pašiem lasīt, izteikt domas, kritizēt, interpretēt Raiņa literāro mantojumu. Lai viņi runā pretī dzejnieka apgalvojumiem! Tikai tā var tuvoties Rainim, apjaušot, ka viņš bija traģisku izjūtu cilvēks, pretrunīga personība, nevis ideāls.”
Dzejas dienas “Pliekšānos” atzinīgi vērtē rajona latviešu valodas un literatūras skolotāji. “Tas nebija tradicionāls statisks sarīkojums, bet skolēnu spēju un talantu skate neikdienišķā vidē,” spriež Uzvaras vidusskolas pedagoģe Inese Karūsa.
