Eiropā un citviet pasaulē oktobris izsludināts par Pretsāpju mēnesi, kas ir ļoti aktuāli onkoloģiskiem slimniekiem.
Eiropā un citviet pasaulē oktobris izsludināts par Pretsāpju mēnesi, kas ir ļoti aktuāli onkoloģiskiem slimniekiem. Latvijā pēdējā laikā aktualizējusies diskusija par nepieciešamību legalizēt eitanāziju kā “humānas nāves” izvēles iespēju. Arī tas ir svarīgi vēža slimniekiem.
Tas liecina, ka ar veselības aprūpi kaut kas nav kārtībā. Nedziedināmi slimo cilvēku paliatīvā aprūpe nav nodrošināta, nav plaši pieejama mūsdienīgas atsāpināšanas terapija. Nepietiek finansējuma medikamentiem, sociālajam darbam un pacientu kopšanai. Ja tas būtu sakārtots, eitanāzija – iespēja smagi slimajiem aiziet no dzīves pēc pašu izvēles, lietojot medikamentus, – nebūtu uzmanības centrā.
Ārsti ir pret eitanāziju. Var jau būt, ka esam nomocīta un izmisusi sabiedrība, kura mēģina atrast jaunus pieturas punktus, vērtības. Patiesība neslēpjas “nokaušanas” legalizācijā. Eitanāzija nav vienīgā izeja. Kā biežākais iemesls “atļautas nāves” nepieciešamībai tiek minētas sāpes, ciešanas. Tomēr, lietojot efektīvu pretsāpju terapiju, var atvieglot cilvēka dzīvi un ļaut viņam pašam noteikt likteni. Sakārtojot paliatīvās aprūpes sistēmu, nodrošinot dažādu speciālistu palīdzību (psihologs, ārsts, sociālais darbinieks, kapelāns u. c.), rodas izeja. Protams, apzinos, ka tas prasa ievērojamus līdzekļus.
Mēs diskutējam par eitanāzijas legalizāciju, domājot par smagi slimiem cilvēkiem, tajā pašā laikā spriežam arī par nāvessoda atcelšanu smagus noziegumus izdarījušiem cilvēkiem. Kur ir apzinātās izvēles robeža?
V. SOSĀRS, Latvijas Paliatīvās aprūpes asociācijas vadītājs
Kāpēc ārsti ir pret eitanāziju?
3 Nevienam nav tiesību izlemt, kad cilvēkam dzīvot, kad mirt.
3 Ārsta uzdevums ir darīt visu, lai atvieglotu ciešanas, nevis nogalināt pacientu.
3 Ja ir sakārtota veselības aprūpe, paliatīvā aprūpe un plaši tiek pielietota efektīva pretsāpju terapija, eitanāzijas jautājums kļūst neaktuāls.
Iecavas novada veselības un sociālās aprūpes centrā otrdien, 11. oktobrī, no plkst. 14 līdz 16 onkoloģisko sāpju jautājumos konsultēs daktere Indra Plūme.
Šādas konsultācijas oktobrī notiks 25 Latvijas pilsētās, tās sniegs ārsti onkologi un sāpju terapijas speciālisti.
Praktizējoši ģimenes ārsti par eitanāziju:
VALIJA NAGŅIBEDA:
– Man ir bijis pacients, jauns cilvēks, kurš pēc ļoti smagas traumas pusotru gadu pat nevis eksistēja, bet veģetēja – dzīvības funkcijas tika uzturētas mākslīgi. Prognozes par veselības uzlabošanos nekādas. Pēc šī gadījuma esmu sākusi domāt, ka eitanāzija būtu pieņemams variants šādos gadījumos, lai atvieglotu un izbeigtu pacienta un tuvinieku ciešanas. Tas ir apsverams jautājums, eitanāzijai jābūt juridiski un medicīniski pamatotai.
Uzskatu, ka sāpju terapijas iespējas netiek izmantotas un nedziedināmi slimo pacientu paliatīvā aprūpe Latvijā nav sakārtota. Ko nozīmē onkoloģiskam pacientam gaidīt uz vietu šādā nodaļā divus mēnešus? Lai pavadītu tur desmit dienu un pēc tam atgrieztos mājās ar savām sāpēm?
IVETA GRIGAĻŪNE:
– Tādā veselības aprūpes haosā, kāds pašlaik ir Latvijā, eitanāziju nav iespējams ieviest. Par to mūsu valstī ir pāragri runāt, dzīve ir pārāk nesakārtota. Esmu ārste, mans pienākums ir palīdzēt, pilnīgi noteikti es negribētu būt tā, kas pieliek punktu kāda cilvēka dzīvei.
MARIJA BOSKO:
– Mūsu apstākļos esmu noteikti pret eitanāziju. Vide ir pārāk krimināla, un tad šo iespēju varētu izmantot, lai nogalinātu cilvēkus.
ZINAIDA SPRANCE:
– Īpaši neesmu domājusi par šo jautājumu. Zinu tikai to, ka es negribētu pieņemt šādu lēmumu un to realizēt.
Kā izdara eitanāziju?
Aktīvā: nedziedināmi slims pacients vispirms saņem medikamentus, kas nomāc apziņu, pēc tam tādus preparātus, kas aptur muskulatūras darbību, un iestājas nāve.
Pasīvā: nedziedināmi slimu pacientu pēc viņa vai tuvinieku un ārstu lēmuma atvieno no aparatūras, kas mākslīgi uztur viņa dzīvības funkcijas.
Eitanāzija ir atļauta: Nīderlandē, Beļģijā, Francijā, ASV Oregonas štatā, Austrālijas ziemeļu teritorijā. Šāda informācija atrodama aģentūras LETA arhīvā.
***
uzziņai
– Katru gadu gandrīz desmit tūkstošiem cilvēku Latvijā tiek atklāta kāda onkoloģiska saslimšana.
– Apmēram 52% pacientu vēzis tiek pamanīts novēloti.
– Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļa gadā var uzņemt vidēji 700 slimnieku.
– Onkoloģijas centra poliklīnikas ambulatorajā daļā iespējams konsultēt apmēram 1100 pacientu gadā.
– Tiek lēsts, ka Latvijā (bez Rīgas) ir apmēram 6000 onkoloģisko pacientu, kuriem būtu nepieciešama aktīva pretsāpju terapija un paliatīvā aprūpe.
– Paliatīvās aprūpes nodaļas ir Bauskas rajona Iecavā, Preiļu rajona Līvānos, Valmieras rajona Mazsalacā, Tukuma rajona Irlavā. Šāda nodaļa tiek veidota Ventspilī. Liepājā paliatīvā aprūpe notiek ambulatori.
Pretvēža asociācijas dati
