Savu neizpratni par «Latvijas Krājbankas» darbinieku rīcību «Bauskas Dzīvei» atklāja kāds mūsu lasītājs.
Savu neizpratni par “Latvijas Krājbankas” darbinieku rīcību “Bauskas Dzīvei” atklāja kāds mūsu lasītājs.
“Pirms pāris gadiem bankā biju nolicis naudu, dolārus. Pēc tam tos izņēmu, un konts palika tukšs. Kad tagad atkal gribēju šajā kontā noguldīt 50 dolāru, man paskaidroja, ka esot iekrāts parāds – aptuveni 30 dolāru par konta apkalpošanu. Es nesaprotu, kas viņiem tur bija jāapkalpo, ja man šajā kontā vispār nekādas naudas nebija,” tā bankas klients.
Katrs gadījums ir īpašs
Par šo un līdzīgiem gadījumiem skaidrojumu sniedz Kristīne Timpare, “Latvijas Krājbankas” Zemgales reģiona Bauskas klientu apkalpošanas centra vecākā kontu menedžere:
– Katrs gadījums, kādēļ cilvēks vairākus gadus nav interesējies par savu naudu bankā, ir individuāls. “Latvijas Krājbanka” neapšauba klienta tiesības aizstāvēt savu viedokli attiecībā uz kontu apkalpošanas maksām un to grozījumiem. Taču dažos gadījumos klients pēc naudas noguldīšanas bankā pārstāj interesēties par savu naudu līdz brīdim, kad nākas secināt, līdzekļu atlicis ļoti maz vai to nav vispār, jo ir atskaitīta komisijas maksa par norēķinu konta uzturēšanu.
Šāda situācija daudziem klientiem radās pēc bankas noguldījumu politikas maiņas 1999. gada februārī. Bijušie beztermiņa noguldījumi, kuros glabājās iedzīvotāju uzkrājumi no PSRS laikiem un par kuriem tika maksāti procen ti, tika pielīdzināti norēķinu kontiem, par kuru apkalpošanu ir noteikta komisijas maksa. Par šo un citiem lēmumiem banka laikus informēja klientus. Līdz ar to visiem, kam bija iebildumi pret tarifu maiņu, bija iespēja naudu izņemt vai mainīt konta veidu – no norēķinu uz krājkontu.
Norēķinu konti ikvienā bankā ir paredzēti regulārām darbībām ar naudas līdzekļiem. Bankai jābūt gatavai naudu no šiem kontiem izmaksāt klientam pēc viņa pieprasījuma jebkurā brīdī, tāpēc to nevar ieguldīt ilgtermiņa projektos. Banka faktiski veic tikai šīs naudas uzglabāšanu, tādēļ arī par šo pakalpojumu pienākas maksāt.
Jāinteresējas bankā
– Komisijas maksa par konta apkalpošanu no 1999. gada bija desmit santīmu mēnesī. No 2000. gada 1. jūlija mēneša apkalpošanas maksa neaktīviem kontiem tika noteikta 30, no 2001. gada 1. marta – 50 santīmu, bet kopš 2003. gada 1. februāra jau 75 santīmi mēnesī. Par neaktīvu kontu tiek uzskatīts konts, ar kuru klients nav veicis bankas operācijas pēdējā kalendārā gada laikā.
Lai saņemtu izvērstāku informāciju, klientam būtu jāierodas bankā. Tur arī paskaidros, kādus citus pakalpojumus banka piedāvā.
