Par daudzu cilvēku sazināšanās līdzekli kļuvis internets, jo tajā pieejamā informācija par jebkuru nozari padara tīklu arvien populārāku visā pasaulē.
Par daudzu cilvēku sazināšanās līdzekli kļuvis internets, jo tajā pieejamā informācija par jebkuru nozari padara tīklu arvien populārāku visā pasaulē. Šķiet, pienācis laiks internetu uzskatīt par tikpat pašsaprotamu mājas lietu kā televizors, ledusskapis vai automātiskā veļas mazgājamā mašīna. Pasaulē internets sen vairs nav greznumlieta, ko var atļauties tikai noteikta sociālā slāņa cilvēki.
Tūristiem ir problēmas
Kā tas ir pie mums, Bauskas rajonā, kurš, pēc pasaules mērogiem skatoties, ir teju vai valsts centrā? Līdz galvaspilsētai no attālākajiem nostūriem nebūs pat 100 kilometru. Neatrodamies arī pašā Eiropas Savienības malā, kā, piemēram, Latgale. Drīzāk esam mūsu valsts vizītkarte, jo tieši caur Bauskas rajonu vairums sauszemes ieceļotāju ierodas Latvijā. Ja nu viņi nodomājuši šeit piestāt un nosūtīt elektronisko vēstulīti mājiniekiem ar pirmajiem iespaidiem par mūsu zemi?
Izrādās, šādas iespējas tūristiem ir ļoti minimālas. Bauskas rajona Tūrisma informācijas centrā paskaidroja, ka dažreiz ir klienti, kuri vēlas nosūtīt elektroniskās vēstules, apskatīt mājaslapas. Tad viņiem piedāvā doties uz Bauskas Centrālo bibliotēku vai datorsalonu lielveikalā “Rimi”. Ja viesim ir portatīvais dators, viņš var izmantot pieeju internetam “Statoil” degvielas uzpildes stacijā. No mūsu rajona viesnīcām tikai Mežotnes pilī klientiem nodrošināta pieeja internetam.
Iezvanpieeja – tā ir pagātne
Lai lauku mājā varētu izmantot internetu, jāizpilda vairāki priekšnosacījumi. Viens no tiem – pašlaik visvienkāršākais – iegādāties atbilstīgi aprīkotu datoru. Datorsalonā “DSTB” paskaidroja, ka iespēja komplektēt lietotu, bet internetam piemērotu datoru ir par 100 latiem, jauns aparāts maksās ap 250 latu. Interneta izmantošanai nav specifisku prasību, datoram nav jābūt arī īpaši jaudīgam. Ātra, arī ar labu monitoru aprīkota tehnika nepieciešama tad, ja vēlas spēlēt sarežģītas datorspēles.
Ja mājās ir “Lattelekom” tālruņa līnija, tad internetu lietot var jebkurš tā klients. Ir jāņem vērā tikai kāda nianse – ja telefona centrāle, no kuras pienāk signāls līdz mājām, ir analogā, tad klients varēs izmantot tikai interneta iezvanpieejas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka jārīkojas līdzīgi, kā zvanot pa telefonu. Sestdienās, svētdienās un valsts svētku dienās maksa par vienu nepārtrauktu interneta savienojumu, izmantojot iezvanpieejas numuru 9008080, nepārsniegs 25 santīmus. Darbdienās šis pakalpojums ir krietni dārgāks, sākot no 48 santīmiem par stundu. Taču iezvanpieejai ir viens trūkums – tā strādā ļoti lēni. Vienkāršai rēķinu apskatei un citām nesarežģītām operācijām tā būtu izmantojama, bet daudzajiem jauninājumiem, ko sniedz dažādākie interneta pakalpojumu piedāvātāji, šis saziņas veids nederēs. Principā, iezvanpieeja – tā jau ir pagātne.
Nepieciešama ciparu centrāle
“Lattelekom” piedāvā arī otru, modernāku interneta izmantošanas iespēju – pastāvīgo pieslēgumu. Par tā iespējām stāsta SIA “Lattelekom” “Apollo” pakalpojumu vadītājs Edgars Strods. Vispirms viņš atklāj šī produkta – pastāvīgā pieslēguma – patīkamāko, vilinošo pusi. Maksa par šo pakalpojumu ir nemainīga, klients internetu var izmantot 24 stundas diennaktī. Izvēloties vienu no diviem individuālajiem lietotājiem pieņemamākiem pieslēguma veidiem, mēnesī būs jāmaksā Ls 6,99 (pieslēguma veids “Apollo pilsētas internets”) vai Ls 11,99 (pieslēguma veids “Mājas DSL”).
Lai varētu maksāt šo, viszemāko cenu, šiem pakalpojumiem ir gan vēl daži ierobežojumi, piemēram, līgums ar “Lattelekom” jāslēdz vismaz uz pusotru gadu, pieslēguma nodrošināšanai nepieciešamā ierīce – DSL terminālis – jāīrē (Ls 2,54 mēnesī) vai jānopērk (Ls 35) un citi. Taču pamatpakalpojums ir kvalitatīvs, pastāvīgā pieslēguma informācijas apmaiņas ātrums ir līdz diviem megabitiem sekundē, kas mūsdienu prasībām pietiekams, jo var “sēdēt draugos”, čatot, lejupielādēt filmas, mūziku. Novembrī plānots, ka klientiem pieejama būs arī “Apollo televīzija”.
Taču ir viens liels “Godmaņa “bet!””. Lai klients varētu ierīkot “Apollo” pastāvīgo pieslēgumu, centrālei, kas nodrošina “Lattelekom” sakarus, jābūt modernai – ciparizētai. Turklāt tai jābūt arī aprīkotai ar iekārtām, kas ļauj izmantot internetu. Te nu nonākam teju turpat, kur bijām, – pagātnē –, jo mūsu rajonā šādu centrāļu nav daudz. E. Strods informē, ka pašlaik rajonā kopumā ir 70 ciparu centrāles, taču ne visas gatavas darbam ar internetu. Iedzīvotāji to var noskaidrot, zvanot pa bezmaksas telefonu 8008040.
Svitene – pasaules mala
Šogad jaunu ciparu centrāli ierīkoja Svitenē. Daudzi ciemata centra ļaudis pat kļuva par “Lattelekom” klientiem, cerot, ka līdz ar jauno centrāli viņiem būs pieejams arī internets. Realitāte diemžēl ir bēdīga, sviteniekiem joprojām jādzīvo bez modernām tehnoloģijām. “Studēju neklātienē, meita mācās vidusskolas 12. klasē, mums internets ir ļoti nepieciešams,” stāsta sviteniece Sandra Paegle. Rakstot diplomdarbu, internetā varētu sameklēt nepieciešamos materiālus, sagatavotās darba lapas būtu iespējams elektroniski nosūtīt pasniedzējiem izvērtēšanai. Tagad to nevar.
Iespējams izmantot interneta pieslēgumu pagastmājā, taču pie tā var piekļūt tikai darba laikā un arī tad, kad nestrādā pašvaldības darbinieki. Arī apmeklēt bibliotēku Sandrai nav iespējams, jo internetam viņa laiku var atvēlēt tikai vakaros. Tad nu darbu izpildei speciāli nākas braukt uz Bausku, pat Rīgu. “Mums te līdz galvaspilsētai ap 80 kilometru, bet jājūtas, it kā dzīvotu pasaules malā,” bēdīgi secina Sandra Paegle. Kāds pagasta uzņēmējs pat atzina, ka biznesa kolēģi Rīgā nesaprot, kāpēc viņš informācijas apmaiņu, vienkāršāko saraksti neveic elektroniskā veidā.
Svitenes pamatskolas 9. klases audzēkne Evija Auza arī nejūtas vienlīdzīga ar saviem Rīgas vai Bauskas līdzaudžiem, jo viņa, lūk, dzīvo Svitenē. “Esmu jau izaugusi no vēlmes internetu izmantot tikai spēlītēm, kā varbūt daži domā. Jā, es labprāt pačatotu ar paziņām, taču internetā es gūtu arī daudz mācībām noderīgas informācijas,” stāsta Evija. Viņa pat domā, ka vidusskolas zinības varētu apgūt Rīgā, un viens no promiešanas iemesliem ir tieši elementāro mūsdienu tehnoloģiju trūkums.
Bērni jau nav vainīgi
Svitenes pamatskolā interneta pieslēgumu nodrošina rajona Padomes izveidotais vienotais tīkls. Taču informātikas skolotājs Zigurds Bille atklāj, ka skolēnu vajadzības šī sistēma neapmierina. Informātikas kabinetā ir 11 datoru, no tiem trīs internetu nespēj “pavilkt”, ir veci. No atlikušajiem astoņiem ik pa laikam kāds iziet no ierindas. “Es pilnībā saprotu bērnus, kuriem actiņas iespīdas, kad viņiem pasaka, ka varēs “ieiet” internetā. Tad šajās pāris minūtēs viņi grib paspēt gan “draugos” būt, pačatot, viens otrs pamanās ieklīst nevēlamās lapās, kāds “nozvejo” vīrusu,” tā pedagogs.
Svitenes bērni taču nav vainīgi, ka viņiem internets ir kā bezgala kārota rotaļlieta, ko dots paturēt rokās vien pāris minūšu. Viņi nevar mājās lēni un prātīgi to apgūt, izzināt visas iespējas, iemācīties tīmeklī atrast ko sev noderīgu. Tad nu skolotājs skumji secina, ka mūsdienu tehnoloģiju attīstības laikmetā dažs labs audzēknis kā mazs mežonēns “ielec” internetā un nesaprot, ko ķert, kur skatīties.
Krietni paveicies to pagastu ļaudīm, kur “Lattelekom” jau paspējis ierīkot modernās ciparu centrāles. Skaistkalnes vidusskolas 9. klases audzēkne Lelde Berga stāsta, ka internets mājās esot jau otro gadu. “Nedaudz lēnāk kā Rīgā tas gan strādā, taču mūsu vajadzībām ir pietiekami,” vērtē skolniece. Viņa internetu izmanto mācībām, dažreiz arī pačato. Tīmekli darba vajadzībām lieto arī Leldes tētis.
Labas atsauksmes par “Lattelekom” internetu nācās uzklausīt no klientiem Codes pusē, arī Bauskā. Žēl vienīgi, ka ievērojamākais šī pakalpojuma piegādātājs mūsu rajonā savu servisu spēj piedāvāt tikai tik maz.
Visi vienā tīklā
Līdztekus “Lattelekom” otra lielākā interneta pakalpojumu nodrošinātāja mūsu rajonā ir rajona padome. 2001. gadā ar tās iniciatīvu izveidots vienotais rajona pašvaldības iestāžu interneta tīkls. Attīstības un plānošanas nodaļas galvenais speciālists informācijas tehnoloģiju jomā Māris Ūdris atzīst, ka mūsu rajonā ir viens no labākajiem pašvaldību elektroniskās saziņas tīkliem. Vienotā ķēdē saslēgtas visas vietvaras, internets pieejams visām rajona skolām, bibliotēkām. Vienotā tīklā darbojas 95 procenti rajona pašvaldību iestāžu. Šī sistēma nodota apsaimniekošanai SIA “Komerccentrs DATI grupa”, kura Bauskā šiem mērķiem izveidojusi filiāli “Altava”.
Atšķirībā no “Lattelekom”, kas sakarus nodrošina pa kabeļiem, rajona Padomes tīklā signāls tiek raidīts pa gaisu. Respektīvi, no vienas antenas jāsaredz otra antena, tikai tad tās var raidīt un saņemt signālu. Šāda sistēma ir lētāka nekā kabeļa ierakšana zemē, taču izrādās, tai ir arī virkne trūkumu. Viens no tiem – nepieciešama tiešā redzamība, kas daudzviet apgrūtināta koku dēļ. Pagaidām sistēma arī ir nepietiekami jaudīga, īpaši ņemot vērā pašreizējo pieprasījumu un klientu intereses. Taču ir izstrādāts projekts, notiek sistēmas modernizācija. Tiks uzstādīti jauni signālu raidošie torņi, līdz ar to tīkla darbības ātrums vairākos punktos palielināsies.
M. Ūdris atzīst, ka pamatuzdevumu šī sistēma nodrošina, pašvaldības iestādes var veikt savstarpēju elektronisko datu apmaiņu. Ir iespēja arī izmantot dažādas interneta mājaslapas.
“Draugus” nespēj “pavilkt”
SIA “Komerccentrs DATI grupa” servisa inženieris Agris Rāgs atzīst, ka tīkls ne visās pārklājuma zonās ir īsti piemērots komercpakalpojumu sniegšanai. Taču tehniskajam nodrošinājumam nepieciešami prāvi līdzekļi, turklāt ņemot vērā galveno nosacījumu, t. i., no esošās antenas, kas visbiežāk uzstādīta uz pagastmājas jumta, ir jābūt tiešai redzamībai ar klienta antenu. Tās uzstādīšana ir dārgs prieks, lētākajā variantā tas prasīs ap 200 latu. Abonēšanas maksa varētu būt, sākot no 12 latiem. Protams, cena ir ļoti atkarīga no pakalpojuma un apstākļiem katrā pieslēguma vietā.
Par vienoto rajona datortīklu “Bauskas Dzīvei” nācās uzklausīt arī daudz pārmetumu. Tas strādā ļoti lēni, bieži ir sakaru traucējumi, klienti nav droši, vai viņu sūtītās vēstules sasniegs adresātus.
A. Rāgs atzīst, ka remonta darbu nav maz. Kā galvenos kļūmju iemeslus viņš min problēmas ar vienmērīgu elektriskās strāvas padevi. Tās nestabilitāte bieži vien ir cēlonis signāla taucējumiem tīklā. Runājot par sistēmas darbības gausumu, inženieris nosauc nepietiekamo tīkla caurlaides spēju un lietotāja neizpratni par izvēlētā pakalpojuma iespējām. “Es saņemu ziņu no kāda pagasta, ka internets knapi kust. Kad aizbraucu, dzirdu, ka vienā kabinetā skan interneta radio, kuru neviens neklausās, divi pašvaldības darbinieki dzīvojas pa “draugiem”. Tādējādi kanāls tiek pārslogots divas, pat trīs reizes,” skaidro A. Rāgs.
Viņa teiktajam var piekrist, jo pašvaldības īpašums nebūtu īsti piemērots personiskām izklaidēm. Taču tajā pašā laikā nedrīkstētu kļūt arī par iesūbējušiem stagnātiem, liedzot izmantot mūsdienu tehnoloģiju sasniegumus. Kas tur slikts, ja pagasta sekretāre, visus darbus padarījusi, “draugos” papļāpā ar jaunības draudzenēm?
Atceros pirms pāris gadiem bijušā premjera Einara Repšes gadu mijas vēlējumu. Viņš aicināja ļaudis doties dzīvot laukos, baudīt dabas jaukumus un izmantot moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Diemžēl mūsu rajonā ekspremjera vēlējumu var īstenot tikai retais. Ceļi, pa kuriem nebūtu žēl traukties ar jaunu, labu automobili, ir tikai dažos pagastos, reti kur īstenojams arī sapnis par interneta ieslēgšanu tad, kad pieklusuši putnu treļļi. Dzīvojam Eiropā 21. gadsimtā, tomēr esam un paliekam nomale.
***
Fakti
– Latvijā ir ap 900000 mājsaimniecību,
– 315000 jeb 35% ir dators,
– 114000 jeb 16% ir internets.
– Bauskas pilsētā 1200 mājsaimniecību izmanto “Apollo” internetu.
Informāciju sagatavojusi SIA “Lattelekom”.
