Latvijas reģionu, arī Bauskas puses, dažādu grupu iedzīvotājus pašlaik ļoti aktīvi uzklausa Ārlietu ministrijas darbinieki. Tas tālab, ka ministrija izstrādā stratēģiju «Latvija Eiropas Savienībā».
Latvijas reģionu, arī Bauskas puses, dažādu grupu iedzīvotājus pašlaik ļoti aktīvi uzklausa Ārlietu ministrijas darbinieki. Tas tālab, ka ministrija izstrādā stratēģiju “Latvija Eiropas Savienībā”.
Bauskas Domē pagājušajā nedēļā, 5. oktobrī, Ārlietu ministrija rīkoja diskusiju par Latvijas prioritātēm Eiropas Savienībā. Pamatdoma bija – uzzināt vietējo ļaužu viedokļus, kurus varētu izmantot stratēģijas “Latvija Eiropas Savienībā” izstrādei.
Vērtējums par pirmo dalības gadu
Negatīvu runu par Latvijas pirmo gadu Eiropas Savienībā (ES) bija daudz vairāk nekā pozitīvā. SIA “Geka” līdzīpašnieks Gūrijs Bulle pateica, ka mūsu valsts šajā laikā ir tikai gremdējusi vietējo uzņēmējdarbību. Kāpēc Eiropas Savienības fondu nauda, ko uzņēmēji, piedaloties kādos projektos, ieguvuši, ir jāapliek vēl ar peļņas nodokli? G. Bulle izteicās, ka viņam gandrīz vai jānožēlo, ka arī dabūjis šādu ES finansējumu. Un kā atdos līdzekļus tie zemnieki, kuri sapirkuši dārgo cukurbiešu vākšanas tehniku, ja šīs kultūras audzēšana Latvijā tiks pārtraukta?
SIA “Bauskas klēts” valdes loceklis un Zemgales uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Viktors Skrebels aicināja ministrijas pārstāvjus valdībai un Saeimai ieteikt neliekuļot un lauksaimniekiem atklāti pateikt, ka 2015. gadā 50 hektāru saimniecības neko nespēs ražot un ka cukura ražotnes Latvijā arī vairs nebūs.
Bauskas 2. vidusskolas direktore Vera Grigorjeva atzina, ka iestāja Eiropas Savienībā jauniešiem un izglītības iestādēm devusi plašākas un daudzveidīgākas iespējas sadarbības projektiem ar citām ES valstīm. Tomēr negatīvā tendence ir cenu sadārdzinājums, zemā darba samaksa, kas izraisījusi Latvijas iedzīvotāju aizceļošanu darba meklējumos uz Īriju, Lielbritāniju. “Joprojām uzskatu, ka jaunieši jāizglīto, lai viņi dzīvotu un strādātu Latvijai. Tomēr manas runas par patriotisko audzināšanu daudziem šķiet smieklīgas šajā sociālajā situācijā. Jūtos aizvien sliktāk, aicinādama dzīvot un strādāt Latvijā, kad man pretī skolēni un viņu vecāki liek argumentu – šeit nevaru paēst un pabarot ģimeni,” tā V. Grigorjeva.
Labāk izmantot ES dotās iespējas
Eiropas Savienībā esam tā vai tā, gaušanās diezin vai situāciju uzlabos. Viktors Skrebels ieteica vairāk koncentrēties uz pašreizējo reālo situāciju un domāt, kā nākotnē labāk izmantot ES iespējas. “Vajadzēja gan vispirms Latvijai izstrādāt valsts attīstības plānu, kura joprojām nav, tad – mūsu stratēģiju Eiropas Savienībā un to visu paveikt jau agrāk. Bet esam tur, kur esam, izlēkt no ratiem vairs nevaram. Iesaku Latvijas mērķu sasniegšanai izstrādāt gan stratēģiju ES iekšienē, gan ārpus ES. Jo mums jācīnās par Latvijas īpašajām interesēm, nevis par Eiropas interesēm, par tām Brisele cīnīsies.
Viena no mūsu konkrētajām interešu jomām ir attiecību veidošana ar Krieviju un NVS valstīm, ko mēs absurdi ignorējam. Šādi aiz muļķīgas solidaritātes pret Eiropu varam ekonomikā reāli zaudēt, vēl ir pēdējais brīdis nepalikt pēdējiem.
Vēl ieteikums ir Latvijas dzīves veidošanā noteiktāk iesaistīt un piesaistīt Eiropā un pasaulē mītošo latviešu diasporu. Kad pieaicina konsultantus dažādiem projektiem vai arī šīs stratēģijas veidošanā, piemēram, nevajadzētu saukt “āžus par dārzniekiem”, tas ir, neaicināt par konsultantiem lielos starptautiskos koncernus, bet vietējo mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus, kas aizstāvētu Latvijas intereses,” tādas atziņas izsaka Viktors Skrebels.
Lai izmantotu iespējas, atbildīgajiem noteikti rūpīgi jāizpēta ES esošās un vēl pieņemamās direktīvas, ko mēs varētu un ko nevarētu izdarīt. Vides apsaimniekošanā arī ir pieejama ES fondu nauda, atzina SIA “Vides serviss” finansiste Linda Tijone-Kļaviņa, bet viņai bija arī pamatots jautājums stratēģijas veidotājiem: “Vai direktīvu par izlietotā iepakojuma pārstrādi, piemēram, Latvija varēs realizēt? Vai atkal pēc tam nebūs jāmaksā soda nauda?”
SIA “Bauskas ūdenssaimniecība” valdes locekļa Gunāra Akmeņlauka pieredze rāda, ka parasti ES projektos uzvar lielās ārzemju firmas. Milzu naudu savācot Eiropas firmas, bet reālie strādātāji ir vietējie ļaudis. Projektu līdzekļi nepaliek Latvijā, tā ir liela neizmantota iespēja, kur Latvija varētu mainīt Briseles stratēģiju. Lai izsistos līdz šo projektu naudai, pozitīvs piemērs ir Latvijas ceļinieku firmas, kas apvienojās, lai dabūtu Ķekavas–Iecavas ceļa posma rekonstrukcijas darbus.
Vai Latvija dzers ūdeni?
Tika pārspriestas vēl vairākas tēmas un problēmas. Arī par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju. Vairāki diskusijas dalībnieki gan atzina, ka Turcija, viņuprāt, neiederas Eiropas Savienībā, turklāt tūlītēja paplašināšanās pēc jau tikko notikušās būtu milzu sarežģījums ES.
Diskusijas dalībnieki ne reizi vien minēja Īrijas attīstības Eiropas Savienībā pozitīvo piemēru. Secinājums bija arī šāds – patriotiska valdība bija Īrijā atšķirībā no Latvijas. Politiski represēto kluba “Rēta” pārstāve Daina Ziemele valsts vadītājiem izteica šādu atziņu: “Kamēr mūsu valsts attīstība būs tik partijiska un sašķelta, nekas labāks Latvijā nenotiks. Tāpat mīņāsimies tikām, kamēr par valsti nedomās, bet tikai par partijām.”
Diskusijas dalībniekiem uz galda bija noliktas ūdens pudeles un glāzes. Tās izmantojot par piemēru, pārdomu vērtu salīdzinājumu izteica Bauskas 1. vidusskolas audzēkne Gunita Indriksone: “Ūdens slāpju dzesēšanai ir visiem dotā iespēja šajā telpā. Cits pudeli attaisa un padzeras, cits to nedara. Acīmredzot ar Eiropas Savienības dotajām iepējām ir gluži tāpat – citi tās pamanās labi izmantot, citi dažādu apstākļu dēļ ne.” Pie kuriem pieskaitīsim Latviju?
