Līdz Saeimas vēlēšanām palicis gads, un mūs gaida politisko spēļu kulminācija, kurā būs ne mazums uzjautrinoša.
Līdz Saeimas vēlēšanām palicis gads, un mūs gaida politisko spēļu kulminācija, kurā būs ne mazums uzjautrinoša. Nupat Zaļo un zemnieku savienība uz sadarbību aicinājusi “Jaunos demokrātus” (JD), jo katram par sevi piecus procentus vēlētāju balsu būtu grūti saskrabināt. Drošības labad JD līderis Māris Gulbis ievadījis sarunas ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš nenoliedz līdzdalību nākamās Saeimas vēlēšanās. Lietpratēji paredz Andra Šķēles atgriešanos redzamajā politikā. Tieši viņš vadot Tautas partijas programmas izstrādi. Kas rada, tas vada.
Aizkustinoši bija vērot, kā ministru prezidents Aigars Kalvītis un viņam padotie mežā lasīja papīrus un citu drazu televīzijas operatoru ielenkumā. Varbūt vērtīgāk un zaļāk būtu pārvietot slāpstošos vēžus uz tīrākiem ūdeņiem Lielupē, ko tomēr saindējuši Jelgavas cukurfabrikas līdz galam neattīrīti notekūdeņi. Fabrikas darbības apturēšana ne pa jokam satraukusi, pareizāk, iedzinusi izmisumā, Zemgales cukurbiešu audzētājus. Šī rudens īpatnību iespaidā valdības lietās zinošie sākuši runāt atklātāk. No Ārlietu ministrijas rīkotās apaļā galda diskusijas Bauskā 5. oktobrī zemapziņā gruzd vārdi, it kā garāmejot teikti, – kam gan Latvijai vajadzīgas cukurfabrikas, ja saldumu var ievest no citurienes. Jā, patiešām! Varētu dzīvot cepures kuldami no dotācijām, ko dāsni atvēlētu ES par nemaisīšanos Eiropas bagātajos tirgos.
Cilvēkam tāda daba – viņš vienmēr ir neapmierināts. Lai cik dīvaini tas būtu, nemiers ir veicinājis cilvēces progresu. Tiktāl, ka jādomā, vai tam ir arī robeža. Nezinu, vai atomieroču izgudrotāji ir saņēmuši Nobela prēmiju, bet to apkarotājiem – Starptautiskai atomenerģijas aģentūrai un tās vadītājam – pagājušajā nedēļā piešķirta Nobela Miera prēmija. Cilvēki cauri gadsimtiem smadzenes tērējuši iznīcināšanai – no koka vāles līdz neitrona bumbai.
Daba nepaliek parādā. Tā uzsūtījusi zemestrīces, plūdus, orkānus, mēri, AIDS, C un vēl citus hepatītus, vairākburtu un arī vistu gripu, kas jau izplatās ne vien Āzijā, bet arī Eiropā. Ar to mūs biedē rītos un vakaros, it kā mazā cilvēka spēkos būtu atvairīt briesmas, kas varētu paņemt 150 miljonu cilvēku dzīvību.
Nekādu briesmu priekšā cilvēks nemainās. Lai apturētu “nāviniekus” pie stūres, Saeima lēmusi sevišķi bargi – tiesību atņemšana, naudas sods un piecu vai vairāk dienu arests. Visus tik un tā neizķers. Iekritīs nejaušā situācijā nonākuši. Tāds ir Mērfija likums.
Pikets pret nabadzību palika bez ievērības arī ceturtdien, kad Saeima pirmajā lasījumā pieņēma 2006. gada budžetu. Tautas partijas vadītājs Atis Slakteris uzskata, ka tāds progress algām neesot bijis nekad un budžets esot godīgs un atbildīgs. Astrīdai Harbacevičai, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājai, liekoties, ka varas partijām padusē esot kāds nodoms un algu pielikums skolotājiem vislabāk derētu nākamruden… Taču pedagogi no streikiem neatteikšoties. Jādomā, viņi nevēlas nokļūt valdības atvēlētā bezmaksas baltmaizes klaipiņa saņēmēju pulkā.
Lai cenu kāpuma biķeris būtu pilnīgāks, arī “Latvenergo” Ministru kabinetam iesniedzis aprēķinu, cik ādiņu jānoplēš no elektrības lietotājiem. Lai kaut nedaudz atslēgtos no spiedīgajiem rēķiniem, daba mums atvēlējusi brīnišķīgu, ieilgušu atvasaru, kas aicināt aicina tālāk no asfalta un mašīnu dunoņas.
