Skates “Gada labākā būve Latvijā 2024” apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA “TZMO Latvija” birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.
Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA “Projektu birojs Grietēns un Kagainis”, un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.
Nominācijā “Dzīvojamā jaunbūve” pirmo vietu ieguva projekts “Nameja rezidence” Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas – projektam “Pillar Dārzciema liepas”, Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam “Pillar Dreiliņu priedes” Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma “Villa 11” Vīlandes ielā, Rīgā, un “Čiekuru mājas” Druvienas ielā, Rīgā.
Nominācijā “Ainavas būve” piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas “Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas” un “Ārstniecības augi”. Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.
Nominācijā “Pārbūve” pirmo vietu ieguva “Medicīnas sabiedrības ARS” slimnīca Jāņa Asara ielā, Rīgā. Šajā nominācijā piešķirtas divas otrās vietas, ko ieguva Valmieras drāmas teātris un Vidzemes rehabilitācijas centrs Valmierā, kā arī divas trešās vietas, ko ieguva kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Miera ielā, Rīgā, un pirmsskolas izglītības iestādes “Čiekuriņš” ēkas energoefektivitātes paaugstināšana un teritorijas labiekārtojums Veselības ielā, Olainē.
Nominācijā “Restaurācija” piešķirta tikai otrā vieta, ko ieguva Rakstniecības un mūzikas muzejs Mārstaļu ielā, Rīgā.
Nominācijā “Inženierbūve” pirmo vietu ieguva kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā, Rīgā. Savukārt otro vietu ieguvuši trīs objekti – ūdens termināls, cauruļvadu un kuģu uzkraušanas mezgls Oskara Kalpaka ielā, Liepājā, Rīgas apvedceļa A5 posms no Rīgas robežas līdz Jūrmalas šosejai un Klaipēdas ostas viļņlauži un Kuršu kāpas nostiprināšana.
Arī trešo vietu nominācijā “Inženierbūve” ieguva trīs objekti – Krasta kvartāls Latgales ielā, Krīdenera dambī un Grēdu ielā, Rīgā, Jāņupītes tilts un Pils iela Krāslavā, kā arī panorāmas rata pamati un servisa paviljons Raņka dambī, Rīgā.
Nominācijā “Publiska jaunbūve” pirmo vietu ieguvusi komandu sporta spēļu halle Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Divas otrās vietas ieguva “Knauf Latvija” biroja ēka, Institūta ielā, Sauriešos, Stopiņu pagastā, kā arī Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālā ēka Riņķa ielā, Ventspilī. Piešķirtas arī divas trešās vietas – Jelgavas ūdenstūrisma un sporta bāzei un Vecumnieku vidusskolai Bauskas novadā.
Ēkas pārbūve Vecumniekos tika uzsākta 2021. gadā, un tās galvenais mērķis bija novērst drošības riskus un izveidot mūsdienīgas, veselībai drošas telpas, kurās skolēni un pedagogi var pilnvērtīgi darboties.
Investīciju projekta būvniecību veica personu apvienība “Kvintets M un REMCE”, projekta autors SIA “BM-projekts”, būvuzraudzību nodrošināja SIA “RS Būvnieks”, būvuzraugs Raivo Soks.
Nominācijā “Publiska jaunbūve. Ražošanas ēka” pirmo vietu ieguva AS “Latvijas finieris” ražotne “Kuldīgas fabrika” Ganību ielā, Kuldīgā. Otro vietu ieguva skatuves dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu komplekss Meirānu ielā, Rīgā, bet trešo vietu – bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes poligons “Brakšķi” Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Nominācijā “Koka būve” pirmo vietu ieguvis Salaspils 7. bērnudārzs. Otrajā vietā ir AS “Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes reģiona klientu centrs Vanagu ielā, Valmiermuižā, bet trešajā vietā – privātmāju ciemats “Panorama” Norvēģijā.
Balvu “Gada betona būve” saņēma “Latvijas finiera” ražotne “Kuldīgas fabrika”, kura ieguva arī balvu “Gada BIM objekts” par digitālo instrumentu pielietojumu būvniecībā.
Šajā skates ciklā teju 50 nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 67 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās. Žūrijas kompetencē ir izcelt vienu būvi ārpus nominācijām, ar žūrijas balsojumu piešķirot tai Lielo balvu. Šai nominācijai izvirzītā būve nesaņem balvu savā nominācijā. Katru gadu šī balva netiek piešķirt, žūrija šo balvu var arī nepiešķirt.
Visi skatei “Gada labākā būve Latvijā 2024” pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau desmito gadu.
Jau otro reizi skatē pasniegta arī balva “Sabiedrībai nozīmīga būve”. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora “Ceresit” šogad saņēma Vecumnieku vidusskola, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.
Skates žūrijas īpašu atzinību un balvu “Gada būvniecības pasūtītājs” saņēma Linda Ozolante no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas. Īpašu balvu “Sabiedriski nozīmīga būve” saņēma CBRNE (Chemical, Biological, Radiological, Nuclear and Explosive) un cilvēku izraisīto katastrofu glābšanas darbu mācību poligons Krustpils ielā un Jāņavārtu ielā, Rīgā.
Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas ikgadējo balvu “Gada būvkonstruktors 2024” saņēma Aivars Ševčuks no SIA “A projekts”. Ševčuks izstrādājis konstruktīvos risinājumus Bērnu un jauniešu centra pārbūvei 1905.gada ielā, Kuldīgā.
Tradicionāli savu balvu “Lietaskoks” pasniedza arī Būvmateriālu ražotāju asociācija. Šogad šo balvu par vietējo būvmateriālu izmantošanu būvobjektā saņēma būvkompānija “Velve” par biroju centru “Novira Plaza”.
Balvu “Ainavas cilvēks” par izcili paveikto darbu Krasta kvartālā, Rīgā, saņēma Evisa Dzerkale, Alise Damberga un Krišs Maļinovskis no SIA “Bonava Latvija”.
Skati “Gada labākā būve Latvijā 2024” rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar “Ceresit” un 17 nozares organizācijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Būvniecības koledžu un RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti.
Skates mērķis ir celt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot Latvijas būvuzņēmēju labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs.
