Latvijas Ārlietu ministrija jau 13. gadu pēc kārtas rīko Latvijā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību reģionālos braucienus uz Latvijas novadiem. Šogad Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons vēstniekus aicināja uz Bausku.
Mūsu novadu 49 Latvijā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību vadītāji apmeklēja 24. septembrī. Bauskas novada pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka pašvaldības mērķis ir iepazīstināt ar investīciju, ekonomiskās sadarbības un tūrisma iespējām reģionā un parādīt daudzveidīgo kultūrvēsturisko mantojumu. Latvijā ir akreditētas 136 ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un 14 starptautisko organizāciju pārstāvniecības.
Vēstniekus un viņu pavadoņus vispirms sagaidīja Bauskas pilī. Viesus latviski uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, un viņa teikto tulkoja priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri. «Esam viens no bagātākajiem novadiem Latvijā ar kultūrvēsturisko mantojumu, ar saglabātām vēsturiskām ēkām, kuras centīsimies šodien jums parādīt. Priecāsimies, ka varēsit iepazīt mūsu ikdienas dzīvi – prezentācijā pieskarsimies gan mūsu vajadzībām, gan iespējām. Vienas dienas laikā varēsit izceļot pa dažādiem gadsimtiem,» pauda A. Mačeks. Viņš arī iepazīstināja sanākušos ar Bauskas pils muzeja direktoru Māri Skani.
Savukārt ar prezentāciju par Bauskas novadu un tā biznesa vidi vēstniekus iepazīstināja Linda Abu Meri. «Mēs sākam atklāt Bauskas novadu caur tā vēsturi. Vēlēsimies arī uzzināt par iespējām, kādas varētu būt Bauskas novada uzņēmējdarbības vidē, lai veidotu sadarbību,» atzina vēstnieki, pasniedzot A. Mačekam piemiņas dāvanu – svečturi baznīcas torņa formā.
Lielbritānijas vēstniece Ketija Līča interesējās par tūrisma plūsmu Bauskas novadā. L. Abu Meri pastāstīja, ka Rundāles un Bauskas pils ir vienas no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Latvijā, kur ierodas tūristi no visas pasaules, un Bauskas novads regulāri cenšas sevi parādīt kā tūrisma mērķi arī pasaulē.
Ar Bauskas pils muzeja ekspozīcijām, darbību un vēsturi iepazīstināja Ruta Garklāva, muzeja Zinātniskā un izglītojošā darba nodaļas vadītāja. Viņas stāstīto augstu novērtēja Kenijas vēstniece Angeline Kavindu Musili un Īrijas vēstniece Marsela Smita. Īrijas vēstniece novērtēja Bauskas pils muzeja direktora Māra Skaņa ieguldījumu muzeja attīstībā. Viņa aicināja latviešus apmeklēt Īriju ar tās unikālajām vēstures liecībām par vienu no senākās Eiropas civilizācijas – ķeltu civilizācijas – pēdējo teritoriju, kuru visvēlāk skāra kristietība.
Turpinājumā vēstnieki devās iepazīt alus darītavas «Bauskas alus» darbu un viesojās «Rundāles ūdensdzirnavās», pēc tam devās uz atpūtas kompleksu «Miķelis» Gailīšu pagasta Uzvarā. Autentiskajā Zemgales lauku sētā vēstniekus sagaidīja Iecavas folkloras kopa «Tarkšķi», bija iespēja apskatīt un degustēt vietējo uzņēmēju piedāvātos produktus.
«Šodien prezentējam mājražotāju vidi – šeit ir mājražotāju biedrība «Dari-Nāc Bauskas pusē», vīna darītava «Kužums winery», kosmētikas izgatavotāja SIA «Gusto». Mājražotāju biedrību pārstāvēja vairāki – arī piemājas saimniecība «Padegas», SIA «Lonnija». Mūsu novada uzņēmēju, mājražotāju piedāvājuma prezentācija ārpus novada un valsts robežām ir ļoti jēgpilni, jo mēs nesam Bauskas novada vārdu, iepazīstinām ar produkciju,» pauda Bauskas novada Uzņēmējdarbības un kompetenču centra vadītāja Kristīne Dzidruma.
«Mēs tieši ar to vēstniekus uzrunāsim – ka esam mazi, unikāli, individuāli. Mēs esam citādāki, neražojam masu produkciju un prezentējam savu novadu citiem,» pauda Mārīte Kleva no biedrības «Dari-Nāc Bauskas pusē», uzņēmuma «Magic Bizmo» vadītāja. Pēc pasākuma mājražotāji-prezentācijas dalībnieki atzina, ka vēstnieki viņiem atvēlēto pusstundu izmantoja, lai aktīvi iegādātos dažāda veida produkciju.
Vēstniekus uzrunāja biedrības «Dari-Nāc Bauskas pusē» valdes loceklis un uzņēmuma «Lonnija» vadītājs Aldis Austers: «Mēs cenšamies palīdzēt reklamēt mūsu reģionu un produkciju Latvijā. Organizējam tirgus Bauskā un Rundālē, daudz braucam uz tirgus vietām Rīgā, Viļņā, Tallinā un citur. Mēs ražojam vīnu, produktus no ogām un citām izejvielām, kuras audzētas un pārstrādātas mūsu reģionā.»
Vēstniekus uzrunāja arī SIA «Uzvara-Lauks» valdes loceklis Agris Mustermanis. Pēc tam reģionālā vizīte noslēdzās ar Rundāles pils un Abgunstes muižas apmeklējumu.
Iespēju iegūt kopēju foto ar folkloras kopu «Tarkšķi» izmantoja Bangladešas vēstnieks Mainuls Islams un viņa sieva Merunese Islama. «Latvija ir fantastiska vieta, lai arī tālu no Bangladešas. Bet mums ir daudz kas, ar ko mēs varētu veidot sadarbību starp mūsu valstīm. Mūsdienās tomēr visa pasaule ir savienota,» pauda M. Islams. Viņš teica, ka patīk «Tarkšķu» dziesmas un mūzika, atzīmējot, ka saskata radniecisko starp savu kultūru un Latvijas tautas kultūru. Muzikālajā un melodiju ziņā esot līdzības. Interesējās par to, ko pārsvarā audzē Latvijā. Atzīmēja, ka Zemgale atgādina viņam par savu dzimteni – Bangladešā arī pamatā esot jlīdzenumi, kuros audzē zemkopības kultūras.
Korejas Republikas vēstnieks Kims Džonghans un sieva Džīna Mūna atzina, ka ar prieku iepazīstas ar Latvijas kultūrvēsturisko vidi. Viņi jau ilgāku laiku dzīvo Latvijā un atzīmē, ka patīk Latvijas iedzīvotāju viesmīlība. Vēstnieks divreiz jau ir apmeklējis Rundāles pili un bija priecīgs, ka varēs te būt vēlreiz – katru reizi izdodas ieraudzīt kaut ko jaunu. Vērtējot pozitīvo sadarbību starp valstīm, vēstnieks atzīmē, ka arī Latvija ir sasniegusi savas kompetences dažādās tehnoloģijas jomās, minot tai skaitā arī rūteru ražošanu. Tradīciju ziņā gan interesantu atšķirību uzreiz uzsvēra Džīna Mūna, norādot, ka Dienvidkorejā nav obligāti sievietei precoties nomainīt savu uzvārdu uz vīra uzvārdu.
Visvairāk uz sadarbību aicināja Angeline Kavindu Musili, kas ir Kenijas Republikas vēstniece Latvijā ar rezidenci Stokholmā. Akreditēta Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas karalistē, Somijas, Islandes, Lietuvas un Igaunijas Republikā.
«Es saskatu lielu potenciālu sadarbībai starp Latviju un Keniju. Gan tirdzniecības jomā, gan investīcijās. Mēs esam gatavi piedāvājumiem Latvijas investoriem Kenijā. Mēs jau ražojam labus un augstas kvalitātes produktus, kurus mēs eksportējam arī uz Eiropu un ASV. Āfrikā notiek izaugsme un ir brīvās tirdzniecības zona, kas veido sesto lielāko ekonomiku pasaulē. Mums ir ļoti dažādi produkti – kafija, tēja, augļi un citi produkti, ir sava cenu politika. Meklējam sadarbību, īpaši šajā reģionā – jūs esat mūsdienu globālajā pasaulē pietiekami tuvu. Mēs esam ļoti ieinteresēti biznesa veidošanā. Nāciet uz Āfriku, uz Keniju – veidojiet gan biznesu, ražojiet produktus, vai vienkārši brauciet ekskursijās – apmeklējiet Keniju, brauciet safari, izbaudiet mūsu pludmales!» aicināja A. K. Musili.
Foto: Ivars Bogdanovs
