Visā valstī arvien briestošā pasažieru pārvadājumu krīze ietekmē Bauskas novada cilvēkus, no kuriem daudzi sabiedrisko transportu izmanto braukšanai uz darbu citviet.
«Bauskas Dzīve» saņem lasītāju jautājumus par iespējamiem risinājumiem un pašvaldības iespējām tos ietekmēt.
«Pasažieru pārvadājumi, šķiet, ir dziļā krīzē, tik traki nav bijis nekad,» «Bauskas Dzīvei» raksta novadnieks, «cilvēki uz sabiedrisko transportu paļauties vairs nevar, ja izkrīt dienā 19 reisi un vairāk, un tu iepriekš laikus to nezini. Sabiedriskā transporta padomē ir arī pašvaldību pārstāvji, kam būtu jāietekmē lēmumi, jāiesaka risinājumi un jārūpējas, lai novadu cilvēkiem nodrošināta mobilitāte. Kādas ir pašvaldību iespējas, ko ieteikusi un darījusi krīzes situācijā Bauskas novada pašvaldība? Bauskā nevar iedzīvotājiem piedāvāt daudzus pakalpojumus, nav darbavietu vai dzelzceļa, tālab baušķeniekiem vienīgā alternatīva, kā nokļūt uz darbu citur, ir «Nordekas» autobusi.»
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš atbild: «Pašvaldība ar Zemgales Plānošanas reģiona starpniecību iesaistās diskusijās ar Autotransporta direkciju. Šos jautājumus cenšas risināt, bet vairāk runājam par reisu pamatotību un piepildījumu. Iesniegti jaunu reisu pieteikumi, arī par papildu reisu nodrošināšanu uz Likverteniem.»
Jāapzinās, ka transporta pārvadātāji ar ilgtermiņa līgumu ir «palikti zem tanka», saka G. Kalniņš. «Ļoti ierobežotas iespējas operēt ar sadārdzinājumu, ar cenām, ar minimālajām un šoferu algām, un arvien biežāk atbildīgās iestādes skaidro, ka valsts dotācijas vairs nepietiek.»
«Mēs kā pašvaldība varēsim ietekmēt par tiem reisiem, par kuriem pašiem ir pārliecība, ka tas ir vienīgais transporta pakalpojuma risinājums,» pauž domes pārstāvis, «esam skatījušies par skolēnu maršrutu reisiem, kādi varianti varētu būt. Ja slēgs šos sabiedriskā transporta reisus, pašvaldībām, visdrīzāk, atvieglos nosacījumus, lai kaut vai skolotāji var nokļūt uz darbu ar skolēnu maršruta autobusu. Pagaidām nevaram ietekmēt, kuru reisu slēgs.»
Par maršruta tīklu plānošanu ir atbildīga Autotransporta direkcija (ATD), kas sākusi digitalizāciju, kur pievērsīs paplašinātu uzmanību tam, kā identificēt zemas slodzes reisus, kurus var optimizēt vai aizstāt ar elastīgākiem risinājumiem un plānot komercmaršrutus, kas spējīgi darboties bez dotācijām, norāda G. Kalniņš.
«Tas skars reisu Rīga–Bauska, kas ir pietiekami piepildīts. Varētu varbūt būt arī vairāki reisi, bet kopīgā pārvadātāju līgumā dotāciju rēķina uz visiem reisiem, neizdalot izdevīgos komercreisus atsevišķi. Būs braucēju digitalizētā uzskaite, kur pārvadātājiem nebūs iespēju mānīties vai koriģēt datus. Visticamāk, ka 21. oktobrī sarunā Zemgales Plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē šos jautājumus aktualizēs un varēsim sniegt informāciju,» piebilst pašvaldības amatpersona.
Zemgales Plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 21. oktobrī atkārtoti pieaicināti ATD pārstāvji sarunai par maršrutu tīklu, politiku dotāciju sadalē. Reģiona pašvaldības gaida skaidrojumus, kā var pārskatīt šos izdevumus un risināt problēmas par šoferu algu pieaugumu, saka G. Kalniņš.
Papildina Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka: «Par jebkuru reisu, kuru plāno slēgt, Zemgales Plānošanas reģions un Autotransporta direkcija konsultējas ar pašvaldību. Iespēju robežās prasām neslēgt, ja saskatām nepieciešamību. Analizējam ar apvienību pārvaldēm, pamatojam, skaitām klientus. Tomēr gala lēmums ir Autotransporta direkcijas ziņā.»
