Minimālo mēneša darba algu Latvijā 2026.gadā plānots celt par 40 eiro – līdz 780 eiro, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais noteikumu projekts.
Jau vēstīts, ka par 40 eiro nākamgad pieaugs arī neapliekamais minimums – no 510 līdz 550 eiro mēnesī.
LM norāda, ka pērn minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad šādu cilvēku īpatsvars darba ņēmēju vidū bija 19,4%.
Kopumā pērn Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji.
LM skaidro, ka minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicināšot algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.
Vienlaikus algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību, kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām, radīšanai. Tas var arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti, norāda LM.
Šāds risinājums arī labvēlīgi ietekmēšot konkurenci un mazināšot ēnu ekonomiku nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars.
Ziņojumā norādīts, ka minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņas nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu.
