Latvijai bija pienākums saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu ieviest atbalsta pasākumus atjaunojamai enerģijai. Līdz ar to Eiropas Komisija (EK) ne ar vienu vārdu nav minējusi, ka Latvijas ieviestā obligātā iepirkuma komponente (OIK) būtu pretlikumīga vai prettiesiska, intervijā LETA skaidro enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Viņa ieskatā biedrības “Tiesiskums” iniciatīvai atprasīt OIK ir tikai viens mērķis – apšaubāmā veidā nopelnīt naudu.
Biedrība “Tiesiskums” aicina Latvijas iedzīvotājus parakstīties un pievienoties iniciatīvai par it kā prettiesiski iekasētā OIK atgūšanu. Savā pamatojumā biedrība atsaucas uz EK 2017.gada ziņojumu, kurā esot teikts, ka Latvijas valsts atbalsts atjaunojamai enerģijai OIK formā bija prettiesisks un nelikumīgs, jo nav bijis saskaņots ar EK. Vai jūs piekrītat šādai EK ziņojuma interpretācijai?
Tas ir absolūts izdomājums. EK ziņojumā nav ne vārda par to, ka atbalsts bijis prettiesisks vai nelikumīgs. Minētais ziņojums bija EK atbilde uz Latvijas paziņojumu, kā tā izmanto ES atbalsta shēmu saskaņā ar direktīvām. EK ziņojumā vienīgais, kas teikts, ka būtu bijis labāk, ja Latvija būtu ātrāk informējusi par konkrēto atbalstu. Proti, ja dalībvalsts piemēro kādu atbalstu, tad to dara zināmu savlaicīgi. Atbalstu Latvija piemēroja saskaņā ar ES direktīvas “Par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu” prasībām. Pašlaik jau ir ceturtais direktīvas lasījums. Mēs iestājāmies ES ar noteikumu, ka pildīsim 2001.gada direktīvu [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018.gada 11.decembris) Par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu – red.], kas papildināta 2009.gadā un 2018.gadā. Rezumējot, atbalsts notiek saskaņā ar direktīvā noteiktām shēmām, kas uzliek pienākumus gan ražotājiem, gan patērētājiem.
Precizējot, vai šajā ziņojumā, kuru 2018.gadā analizēja darba grupa toreizējā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā un kurā arī jūs piedalījāties, ir minēti vārdi “prettiesisks” un “nelikumīgs”?
Nē. Tādu vārdu tur nav. Nav tāda gadījuma, ka EK būtu nostājusies pret dalībvalsti, kas pildījusi kopējos Eiropas mērķus. Konkurences pārkāpums būtu tad, ja valsts atbalsts tiktu sniegts tikai atsevišķiem uzņēmumiem. Taču mūsu atbalsts OIK veidā bija masveida atbalsts jeb shēma.
Tātad biedrībai “Tiesiskums” nav taisnība, ka tā šo Latvijas valsts atbalstu [OIK] traktē kā nelikumīgu tikai tādēļ, ka tas savlaicīgi nebija saskaņots ar EK?
Protams, ka nē. Biedrību “Tiesiskums” veido juristi, kuri nepielieto tādu loģiku, kāda ir ekonomikā vai politikā, kā arī nebalstās uz morāles normām. Šajā gadījumā cilvēki ir saskatījuši kādu iespēju pieķerties atsevišķiem vārdiem. Tiek izmantots klasisks paņēmiens sapulcināt pūli zem devīzes – viss, kas noticis Latvijā, bija nelikumīgi, un tādēļ jūs varat nopelnīt. Līdztekus tiek sēta panika un bailes. Rezultātu jau mēs redzam, arī politiķi pieslēgušies šīs iniciatīvas komentēšanai, tāpat kā dažādi publicisti. Tā teikt, ja jau juristi izanalizēja EK ziņojumu un iesaucās “Arī tu, Edgar [atsauce uz 2017.gada ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kas pašlaik ir Latvijas Valsts prezidents – red.]”, tad jau valsts ir jāglābj. Es šo iniciatīvu vērtēju kā klasisku naudas pelnīšanu.
Tātad Latvijai bija ne tikai tiesības, bet pat pienākums šādu atbalstu ieviest?
Tieši tā. Atbalsts ieviests Eiropas enerģētiskās drošības labad, nosakot pienākumus gan ražotājiem, gan patērētājiem.
Biedrība kā argumentu tam, ka atbalsts bijis nelikumīgs, atsaucas uz to, ka Latvijas valdība to atcēla, kas, viņuprāt, esot pierādījums pasākuma prettiesiskumam. Tā teikt, ja jau viss būtu likumīgi, tad jau nekas netiktu atcelts. Vai mēs varam sekot šādai loģikai?
Atbalsts kā tāds jau nav atcelts, tikai tagad tas tiek maksāts no uzņēmuma “Latvenergo” dividendēm, neiesaistot patērētājus. Tātad Latvijas valdība atbalsta shēmu turpina, jo tā ir loģiska un nodrošina, ka netiek apdraudēta energosistēmas funkcionēšana. Ja nebūtu šīs atbalsta shēmas un nedarbotos atjaunojamās enerģijas stacijas, mums būtu nopietni riski, un mēs laiku pa laikam dzīvotu tumsiņā.
Ja šī lieta nonāks tiesā, vai redzat, ka biedrībai “Tiesiskums” ir kādi nopietni argumenti?
Pat nemēģinu par to domāt, jo mani tas pilnīgi neinteresē. Es to neuzskatu par nopietnu pasākumu. Man tā liekas amorāla iniciatīva.
Es šo jautājumu uzdevu tādēļ, lai saprastu, vai Latvijas valstij tiešām var nākties kaut ko atmaksāt? Vai jūs to izslēdzat?
Man šķiet, ka tā ir tik absurda prasība… Lai gan juristi mēdz izglābt bezcerīgākos apsūdzētos. Tādēļ jābūt uzmanīgiem, jo šiem juristiem nav nekādu aizspriedumu, lai nopelnītu. Man gan grūti pateikt, kas un vai to ir pasūtījis.
Vai pie vainas nav arī politiķi? Vai ar plašu pompu izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija par “OIK afēru” arī nebija ūdens liešana uz dzirnavām?
Jāņem vērā, ka šīs komisijas ziņojumam nebija ne juridisku, ne kādu citu seku. Jau pieminētajā 2018.gadā izveidotajā darba grupā tika nonākts pie lēmuma trīs gadu laikā OIK maksājumu atcelt. Tas arī bija loģisks solis, jo vairumam atjaunojamās enerģijas ražotāju atbalsta periods beidzās. Ja salīdzinām Baltijas valstis, tad Latvijā un Lietuvā absolūtais atbalsta apjoms bija vienāds, Igaunijā nedaudz mazāks. Taču tā kā Latvijas IKP saruka un mazinājās elektrības patēriņš, relatīvais atbalsts Latvijā iznāca augstākais. Tas arī bija iemesls tam, kāpēc tika lemts par iziešanu no obligātā maksājuma shēmas. Taču tas bija jāizdara likumīgi. Par to no deputātu puses nebija nekādu priekšlikumu, tikai saukļi: izbeigt un atcelt. Sākotnējie kliedzieni par “OIK afēru” tagad ir pārtapuši kliedzienos par “vēja afēru”. Te es redzu līdzību, kā tiek uzkurināta sabiedriskā doma.
Vai jums ir skaidrojums, kādēļ visa politiskā spektra populistiem kā dadzis acīs ir jautājums par atjaunojamo enerģiju? Turklāt tas ir vērojams visā Eiropā, nemaz nerunājot par ASV.
Opozīcijai vajag kādu ieroci. Ļoti viegli vērst kritiku tur, kur notiek darbība. Starp citu, pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā vērojamas krasas pārmaiņas attieksmē pret atjaunojamo – vēja un saules – enerģiju. Proti, drošības dienesti un militāristi prasa ļoti daudz izlūkošanas datu. Un visi lielie datu centri, ieskaitot mākslīgo intelektu, patērē ļoti daudz elektrības. Militāristu retorika ir vienkārša – mums vajag lētu elektrību un tūlīt. Mums nav laika gaidīt uz solīto atomenerģiju. Līdz ar to ASV ļoti attīstās vēja enerģijas ražošana. Teksasa ir lielākā vēja ražotāja.
Vai jums ir skaidrs, kādēļ Latvijas iedzīvotāji masveidā ir noskaņoti pret vēja parku būvniecību?
Tās ir ļoti saprotamas un cilvēciskas bažas par to, kāda izskatīsies mana apkārtne, mana tik pazīstamā ainava. Tas ir pilnīgi dabiski. Pašlaik gan mums celtniecībā ir tikai viena vērienīga vēja turbīna Kaigu purva teritorijā. Vēja staciju gadījumā runa ir par ietekmi uz vidi, arī iespējamām kompensācijām, kas savukārt ir ļoti laba tēma, kuru uzkurināt. Kādēļ gan mūsu kaimiņvalsts, kas mēģina saglabāt savas naftas un gāzes ietekmi Eiropā, lai nepiedalītos šādās uzkurināšanas kampaņās, viegli neiemetot malku spoži degošā ugunskurā? Protams, ne jau visur Latvijā tiks būvētas vēja stacijas. Tajā pašā laikā Eiropas prakse rāda, ka vēja stacijas ļoti labi sadzīvo gan ar lauksaimniecību, gan mežsaimniecību. Interesanti, ka tie, kas protestē pret vēja stacijām, ir lielākie OIK atprasīšanas atbalstītāji.
