Bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) atzīst, ka valdība ar skarbajiem budžeta samazinājuma plāniem “atklājusi fronti trīs virzienos” – pret uzņēmējiem, strādājošajiem un pensionāriem.Intervijā “LETA video” uz jautājumu, vai valdības plāni samazināt pensijas un algas skolotājiem un valsts iestāžu darbiniekiem, nepiedāvājot konkrētas strukturālās reformas, nevar novest pie 13.janvāra grautiņu atkārtošanās, Godmanis atbild, ka “situācija ir ļoti smaga”.Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris jau atzinis, ka “ir laiks visiem iziet ielās”, turklāt pie tā jau tiekot strādāts, vēsta “LETA video”.Godmanis cer, ka budžeta grozījumi netiek gatavoti novēloti un var ticēt Eiropas Savienības monetāro lietu komisāra Hoakina Almunijas teiktajam, ka Latvija nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu saņems jūnija beigās vai jūlija sākumā.Kā ziņots, valdība šodien plkst.12 ārkārtas sēdē lems par šā gada valsts budžeta grozījumiem, lai panāktu deficīta samazinājumu 500 miljonu latu apmērā. Prognozējams, ka drīzumā varētu tikt ieviests progresīvais ienākumu nodoklis, samazināta minimālā alga un ar nodokli neapliekamais ienākumu minimums. Budžeta grozījumi varētu skart arī pensionāru ienākumus.LETA jau informēja, ka, lai panāktu budžeta līdzekļu ietaupījumu sociālajā sfērā, ticamākais variants ir piemaksu pie pensijas samazinājums no 0,70 uz 0,40 latiem par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996.gadam.Tāpat valdība plāno būtiski samazināt skolotāju atalgojumu, līdz minimālajai algai par vienu likmi, kā arī līdzekļu taupīšanas nolūkos paredzēts likvidēt piecus un sešus gadus veco bērnu apmācību un būtiski samazināt finansējumu sporta skolām. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) otrdien pēc valdības sēdes netieši atzina, ka šāda iespēja tiek apsvērta. Koalīcijas partneri panākuši arī vienošanos par progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu, minimālās algas un neapliekamā algas minimuma samazināšanu.
