LETA
Par jauno Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē (LELBP) bīskapu ievēlēts prāvests emeritus Kārlis Žols, aģentūru LETA informēja LELBP.
Bīskapa vēlēšanas ilgušas vairākus mēnešus, un tajās piedalījās LELBP draudzes no pieciem pasaules kontinentiem. Vēlēšanās, kas noslēdzās 30.novembrī, piedalījās 92% balsstiesīgo.
Balsošana notika par trīs kandidātiem, kuri bijuši gatavi atsaukties aicinājumam kalpot bīskapa amatā. Ar 104 balsīm, kas bija pārliecinošs balsu vairākums, par LELBP nākamo bīskapu ievēlēts Žols.
LELBP informē, ka Žols ir ilggadīgi kalpojis latviešu luterāņu draudzēs ASV, Zviedrijā un Latvijā, šobrīd viņš ir LELBP Ilzu baznīcas Sofijas draudzes mācītājs.
Žols ieguvis maģistra grādu “Holy Names” Universitātē Oklendā, Kalifornijā, ASV. Viņš bijis prāvests Latviešu Evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) rietumu apgabalā un LELBP Latvijas apgabalā, arī LELBA pārvaldes loceklis un teoloģijas nozares vadītājs.
Žola kā bīskapa darbības programmas galvenie uzsvari ir pasaules latviešu luterāņu draudžu darbības aktivizēšana, sadarbības veicināšana ar latviešu organizācijām un kopienām visā pasaulē, ekumenisku saišu attīstīšana un veicināšana pasaulē, LELBP teoloģiskās tradīcijas plašuma turpināšana, informē LELBP.
LELBP Virsvalde tuvākajā laikā noteiks bīskapa konsekrācijas datumu un vietu, bet līdz tam LELBP arhibīskapes kalpošanu turpina veikt Lauma Zuševica.
Saskaņā ar LELBP darbības noteikumiem baznīcas augstākais garīgais vadītājs balsošanā ievēlēts bīskaps, bet LELBP virsvalde bīskapam var piešķirt amata apzīmējumu “arhibīskaps”.
LELBP apvieno gan latviešu draudzes visā pasaulē, gan Latvijā.
LELBP atgādina, ka līdz ar padomju okupāciju apmēram puse luterāņu mācītāju, tostarp baznīcas arhibīskaps un vairums prāvestu devās trimdā. Latviešu garīdznieki dibināja draudzes visā pasaulē, pielāgojot baznīcas noteikumus, lai tā varētu eksistēt trimdas apstākļos. Trimdā esošās baznīcas oficiālais nosaukums ilgu gadus bija Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL).
Tomēr paralēli Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), ar padomju iekārtas uzspiestajiem noteikumiem un stingrā čekas uzraudzībā, turpināja darboties arī Latvijā. Katrai no abām baznīcām bija savs arhibīskaps.
Pēc padomju režīma krišanas un neatkarības atjaunošanas uzsākās sarunas par abu baznīcu tuvināšanos vai pat apvienošanos, taču šīs sarunas jau sen ir apsīkušas. Abas baznīcas sevi uzskata par pēcteci 1922.gadā dibinātajai Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kas pastāvēja pirms Otrā pasaules kara.
No 2020.gada oktobra LELBĀL nosaukums ar sinodālu lēmumu tika mainīts uz tagadējo – LELBP.
Jau ziņots, ka jauna arhibīskapa vēlēšanu process aizsācies arī LELB, jo pensijā dosies pašreizējā arhibīskaps Jānis Vanags. Amatam izvirzīts palīgbīskaps Rinalds Grants un prāvests Dzintars Laugalis.
Foto:www.lelbpasaule.lv
Baznīca ir krustcelēs. Izšķiras svarīgais jautājums vai Latvijas luterāņi saglabās to konservatīvo kursu ko stingri ieturēja pašreizējais arhibīskaps Vanags, vai arī pakļausies spiedienam, ko diktē ārzemēs esošā luterāņu baznīca un kļūs par kārtējo liberālo uzskatu paudēju. Mēs parastie baznīcēni diemžēl varam tikai uz to no malas noraudzīties.