Esmu sapratis, ka patiesībā esam nabadzīga tauta, kas no pašiem nepieciešamā saražo visai maz. Šķiet, ka tuvākajos gadu desmitos šajā jomā nekas īpaši nemainīsies.Diez vai ir cerības no padomju laikā būvētām paneļu mājām nākotnē pārcelties uz jaunām ēkām. Citās zemēs māju būvniecība «silda» valsts ekonomiku. Savukārt mēs rūpējamies par citu valstu ekonomiku – vēl ilgi maksāsim milzu kredītus ārzemju bankām par māju būvniecības bumu Rīgā un citviet.Tāpēc par nepamatotu uzskatu iedzīvotāju sacīto, ka māju nav vērts siltināt, tā tāpat drīz sabruks. Taču, siltinot savu namu, mēs paildzinām tā mūžu un samazinām patērētās gāzes, ko pērkam no ārzemēm, apjomu.Baušķenieki turpina dzīvot nākotnes ilūzijās un mēģina bēgt no problēmas, kas tāpat viņus sasniegs.Ja ēku neremontēs un nesiltinās, tā patiesi sabruks. Remontdarbu izmaksas tagad ir sarukušas, cerēt uz vēl lielāku cenu samazinājumu būtu velti. Tas nozīmē – jo agrāk šos darbus veiks, jo lielāks būs ieguvums.Nevaru saprast, kāpēc vieglāk šo problēmu aizmirst, turpināt maksāt lielākus siltuma rēķinus un cerēt, ka nepieciešamais remonts notiks kaut kad pats no sevis. Atmiņā nāk anekdote par vīru, kas plūdu laikā to vien gaidīja, ka pats Dievs viņu pārcels no plūdu pārņemtās mājas. Tāpat kā anekdotē vīram, arī mums tagad tiek dotas dažādas iespējas kaut ko mainīt. Pēc gadiem desmit vajadzētu atcerēties – lielo siltuma rēķinu dēļ nav korekti vainot valdību vai kādu citu.
