Svētku centrālā rota – meža zaļā skaistule – jau labu laiku no istabām izvākta, bet tās sīkās adatiņas vēl kādam novadniekam smeldz dvēselē.Gadumijā pilsētas Rātslaukumā nebija vietvalžu runu. Ne novada domes vadītājs, ne vietējās pārvaldes pārzinātājs nebilda ne vārda. Novadnieks cerējis izdzirdēt kādu apgalvojumu, ka pozitīvas pārmaiņas gaidāmas arī mūsu pusē. Taču varbūt drīzāk bijis jāsūta kāds šamanis, kurš ieteiktu labāko veidu, kā apkarot galveno kaiti – dižķibeli. Taču nebija ne viena, ne otra. Pilsētas tautas nama pārstāvji teic, ka ne vienmēr vietējo amatpersonu runas tiek plānotas centrālajā jaunā gada sagaidīšanas pasākumā. Šoreiz gan uzrunāts novada domes priekšsēdētājs un pārvaldes vadītājs, piedāvājot teikto nofilmēt, taču saņemts atteikums, to motivējot – lai runā darbi, nevis vārdi.Tikmēr komunikācijas speciālisti spriež, ka krīzes laikā cilvēki jāuzrunā ikvienam vadītājam (uzņēmuma, valsts, pilsētas). Iedzīvotājiem tas ir svarīgi, jo ir neziņa par nākotni un ikdienā nozīmīgām lietām. Pilsētas un novada iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā gads noslēdzies, kādas ir novada prioritātes, plāni un iespējamie risinājumi turpmāk. Noderīgs būtu arī uzmundrinājums un sajūta, ka domē var vērsties pēc palīdzības un tā tiks sniegta. Labs vadītājs spēj iedvest pārliecību, ka būs labāk. Un tas pašlaik ir svarīgi. Ir ļoti daudz veidu, kā to darīt, – nav obligāti jāsaka runa divpadsmitos naktī pilsētas centrālajā laukumā, to var izdarīt ar pašvaldības avīzes starpniecību, interneta mājaslapā vai pasta sūtījumā ikvienam pilsētniekam.Ja tā labi padomā, diez vai politiķu svētku runas būtu īpašs brīnumlīdzeklis, kas radītu tautsaimniecības atveseļošanās pirmos asnus. Gāzēšanu grīdā vai nātru izraušanu no pagalma priekšas atstāsim «šleseristiem» vai «šķēlistiem», bet no vietējiem tautas priekšstāvjiem gaidīsim labi paveiktos darbus, par kuriem runās no mutes mutē.
