Desmit mēnešu laikā finanšu nozare pasargājusi vairāk nekā 10 miljonus eiro no krāpniekiem

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati par krāpšanas gadījumiem no 2024. gada janvāra līdz oktobrim četrās lielākajās bankās liecina, ka šajā laikā četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Kā skaidro FNA komunikācijas speciāliste Lauma Brūvere, visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Kā pašlaik strādā krāpnieki?

Krāpnieki turpina attīstīt savas metodes, radot pārliecību, ka upura bankas kontā esošie naudas līdzekļi ir apdraudēti, un pieprasa veikt steidzamas darbības, lai it kā apdraudētos naudas līdzekļus pasargātu. Jaunākās tendences rāda, ka krāpnieki pieprasa nodot savas maksājumu kartes un PIN kodus it kā kurjeram drošai iznīcināšanai vai uzglabāšanai Latvijas Bankā. Visdrošākais veids, kā iznīcināt karti, ir to izdarīt pašam, kā arī bloķēt to internetbankā vai sazinoties ar banku pa tālruni. Šajā procesā nekad nav nepieciešams kādam izpaust savas kartes PIN kodus. Tāpat, ja pamanāt aizdomīgas darbības savā kontā,  karti aicinājums bloķēt nekavējoties.

No krāpnieku lamatām nav pasargāts neviens

Krāpnieki izmanto sarežģītas psiholoģiskas manipulācijas, kas var ietekmēt pilnīgi ikvienu. Turklāt arvien biežāk viņu lamatās iekrīt cilvēki ar augstāko izglītību, tai skaitā cilvēki, kuri strādā vadošos amatos. Šādi cilvēki bieži vien ir pārliecināti, ka viņi nevar kļūt par finanšu krāpnieka upuri, tādējādi zaudē ārkārtīgi lielus naudas līdzekļus.

Krāpnieku mērķis ir izolēt upuri, nodrošinot, ka visa komunikācija notiek tikai ar viņiem. Ja banka atpazīs aizdomīgas darbības un sazināsies ar klientu, krāpnieki var aicināt melot bankas darbiniekiem. Banku pārstāvji, mēģinot glābt klientu, tiekoties pat klātienē, bieži sastopas ar situācijām, kurās cilvēki paši uzstāj uz darījumu veikšanu, neskatoties uz acīmredzamu krāpšanas risku.

Viegla nauda var beigties ar kriminālsodu

Jaunieši, kuri meklē vieglus un ātrus ienākumus, pašam to pat neapzinoties vai neaizdomājoties, dažkārt iesaistās finanšu noziegumos, kļūstot par “naudas mūļiem”. Šādos gadījumos “naudas mūlis” saņem citu personu naudas līdzekļus savos kontos un pārskaita tos tālāk, saņemot par to nelielu atlīdzību. Šāda rīcība ir sodāma ar kriminālatbildību, kas var ietvert brīvības atņemšanu.

Vecie paņēmieni neierūs

Krāpnieki turpina sūtīt viltus ziņas, apgalvojot, ka bankas konta dati ir novecojuši vai nepieciešami datu atjauninājumi, tādējādi cenšoties izvilināt cilvēku personīgos bankas pieejas datus. Tāpat tiek izmantotas krāpnieciskas saites uz viltus interneta veikaliem un viltus sludinājumi sociālajos tīklos, piemēram, Facebook un Instagram. Kurjeru viltus ziņas tiek izplatītas, izmantojot SMS, WhatsApp, Facebook Messenger, Telegram un e-pastus, mudinot lietotājus “apstiprināt” sūtījuma saņemšanas laiku.

Nekad neatklājiet savus bankas pieejas datus! Tas attiecas arī uz mobilās lietotnes piekļuves datiem, eParaksta vai eID informāciju, Smart-ID kodiem vai internetbankas lietotāja numuru. Ja rodas šaubas, sazinieties ar iestādi, izmantojot tikai oficiālos kontaktus.

Plašāka informācija par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, meklējama mājaslapā https://neuzkeries.lv.

Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.

Izmantots publicitātes attēls.