Nevēlēšanos rast labāko risinājumu mēdz slēpt aiz šķietami visaptveroša jēdziena – krīze. Nav naudas, tāpēc var nedarīt to un šito.Tā mēneša sākumā izrīkojās pārvadātāju uzņēmums «B-Bus», neslēdzot līgumus ar Bauskas un Rīgas autoostu par biļešu pārdošanu kasēs. Motivācija – nevēlēšanās maksāt komisijas naudu autoostām. Pēc nedēļas, saņemot iebildumus no pasažieriem, izbaudot uzmācīgu plašsaziņas līdzekļu uzmanību, pārvadātājs lēmumu mainīja.«Bauskas Dzīvei» nācās uzklausīt Autotransporta direkcijas valdes locekļa Raimonda Timmas pārmetumus, kāpēc laikraksts nemīl Rīgas pārvadātāju firmu, cenšas aizstāvēt vietējo uzņēmēju, teju bezatbildīgi atbalsta valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Ka liegtā iespēja iegādāties biļetes kasē braucējiem sagādā neērtības, amatpersona nevēlējās atzīt. Siltas, ērtas autoostas, laicīga biļešu iegādāšanās, kas ļautu izvairīties no satraukumiem, grūstīšanās pie autobusa, – tā, viņa skatījumā, ir lieka greznība. Galvenais, lai kursētu autobusi, lai cilvēki brauktu, maksātu par biļetēm. Vairāk ietirgos par biļetēm, mazāk dotācijas būs jāmaksā valstij.Šādi, it kā aizstāvot valsts intereses, direkcija piemirst, kāpēc Bauskas–Rīgas līnijā problēmas, pārpratumi sākušies. Tas notika pirms gada, apstiprinot konkursa rezultātus, kurus joprojām tiesa izvērtē. Nozarē iesaistīja uzņēmēju, kuram nav pieredzes, pārvadājumiem atbilstīgas tehniskās bāzes. Tās izveidei nauda ieguldīta, jādomā, kā atgūt. Vēlme taupīt uz pasažieru ērtībām, neslēdzot līgumus ar autoostām, nav vienīgais ekonomijas veids. Nebūs jābrīnās, ja vasarā pārvadātājs nolems pasažierus Rīgā izlaist, piemēram, laukumā pie Zinātņu akadēmijas. Neoficiāla informācija par šādām iecerēm izskanējusi. Pagaidām noteikumi paredz starppilsētu reisiem galapunktus ierīkot tikai autoostās. Bet krīzes laikos taupības dēļ tos var mainīt. Galvenais, ka tik nauda.
