Daudzi šajā laikā intensīvi domā, kā turpmāk varēs skatīties iemīļotās televīzijas pārraides. Atkal esam nonākuši izvēles priekšā, lai gan iespējas izraudzīties ir minimālas.Vairums iedzīvotāju var izmantot vienu no diviem piedāvājumiem – satelītsignālu uztvert piedāvā «Viasat», savukārt «Lattelecom» aicina iegādāties virszemes televīzijas pieslēgumu. Diemžēl abi šie produkti ir tālu no ideālā.«Lattelecom» trūkst drošības garantiju, kādas programmas tiks piedāvātas, bezmaksas pakete rada šaubas par tās pastāvību. Aparatūra, kas jāiegādājas par 40 latiem, ir morāli, arī fiziski ne tā jaunākā un labākā. Vairāki cilvēki paspējuši mazo dekodera kastīti nest pie pārdevēja, lūgt to labot, apmainīt. Izvēloties šo pieslēguma veidu, nav garantijas, ka ar esošo antenu signāls tiks uztverts pienācīgā kvalitātē. Varbūt vajadzēs jaunu, augstāku mastu, līdz ar to jāpērk cits, garāks kabelis. Ziemā, sniegā kārts ierakšanas, uzstādīšanas dēļ, esmu pilnīgi pārliecināts, ka daudziem, īpaši gados veciem, vientuļiem lauku cilvēkiem, nolaidīsies rokas šo grūtību priekšā.Arī «Viasat» satelītu iekārtas izplatītāji veikli slēpjas ar skaļām un košām reklāmām. Par reklamētajiem trīs ar pusi latiem būs tik vien kā nosaukums. Par aparatūru jāmaksā 25 lati, ja pašam trūkst iemaņu, kā pareizi iekārtas uzstādīt, noregulēt, meistaram vēl vismaz 30 latu jāatlicina. Iespējams, jāgādā būs jauns kabelis, klāt vēl nāk pakalpojuma gada maksa.Visbēdīgākā situācijā ir tiem, kuriem mājās ir divi televizori. Lai cik taupīgi visu darītu, bez simt latiem neiztikt. Atbalstot jauno tehnoloģiju nepieciešamību, tomēr jāsecina, ka šajā valstī kārtējo reizi to ieviešana notiek nepārdomāti, atsevišķu biznesmeņu vēlmes stādot augstāk par sabiedrības iespējām.
