Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) pērnruden atskatījās uz pastāvēšanas 20 gadiem.Nupat, 30. janvārī, Latviešu biedrības namā Rīgā notika LPRA 21. konference. Uz to bija izvirzīti 286 delegāti, ieradušies 266. Viņu vidū pārstāvji arī no Bauskas un Iecavas novada LPRA nodaļām. Arvien vēl pārsteidz sirmo dāmu un kungu stāja, pietāte pret notikumu apģērbā, kādu nenākas vērot pat teātru publikā.Konferenci atklāja LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais, aicinot zālē ienest organizācijas karogu, nodziedāt valsts himnu un pieminēt tos, kuru vairs nav likteņbiedru vidū. Pa atmiņu, cerību un mūžīgas dzīvības ceļiem izvadīja VEF Kultūras pils vijolnieču ansamblis «Kantilēna». Pāreju uz konferences lietišķo daļu priekšnesums iespaidoja emocionāli.Vēl neesam aizmirstiDaudz atzinīgu un arī brīdinošu vārdu skanēja konferences viesu uzrunās. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija šaubījās, vai desmitiem gadu ilgās cīņas un domas par brīvu Latviju ir radušas piepildījumu. Viņš ierosināja uz Jāņa Dombura TV raidījumu «Kas notiek Latvijā?» pa vienam aicināt visus valsts izzadzējus, lai skatītāji redzētu viņu sejas.LPRA laba sadarbība izveidojusies ar Veselības ministriju. Tās pārstāve nolasīja ministres Baibas Rozentāles vēstuli konferencei, kurā viņa apsolījusi nodrošināt visas politiski represēto personu priekšrocības un panākt, lai noteiktās normas tiktu ievērotas visās medicīnas ie-stādēs. Uzrunas vēstulēs bija atsūtījušas Sandra Kalniete (PS) un Solvita Āboltiņa (JL).Nesen izveidotās Latvijas Okupācijas izpētes biedrības pārstāve Ruta Pazdere nosauca pirmos aptuvenos skaitļus par 50 okupācijas gados nodarīto postu. Tautsaimniecībai tie ir 200 miljardu latu, videi – 50 miljardu latu.Radnieciskās organizācijas pārstāvis, bijušais politieslodzītais, no Igaunijas Tartu nodaļas uzsvēra kopīgo abu valstu likteņos. Nometinājumā viņš bijis kopā ar Knutu Skujenieku, Intu Cālīti, Gunaru Astru, Juri Ziemeli un citiem latviešu patriotiem, viesis augstu vērtējot sadarbību ar Latvijas vēsturniekiem un Edgara Šnores veikumu totalitāro režīmu noziegumu izpētē.Izdošanos visās iecerēs vēlēja Latvijas Ordeņu brālības valdes priekšsēdētājs Jānis Rožkalns. Bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) skaidroja pamatojumu prasībai, lai mācības visās valsts finansētajās skolās notiktu latviešu valodā.Īpaša bija režisores Sibīrijas bērnu likteņu izzinātājas Dzintras Gekas uzruna. Represēto cilvēku dzīve ir daļa no manējās, viņa teica. Klātesošie pieceļoties Dz. Geku sirsnīgi sumināja 60 gadu jubilejā, kas bija 31. janvārī.Paškritisks vērtējumsLietderīgi darbojoties, vēl varam iespaidot politiskās norises Latvijā, ziņojumā par gada veikumu uzsvēra G. Resnais. Valdībā nomainījušās gandrīz trīs paaudzes, bet mēs esam tie paši, kaut arī mūs nospiež gadu nasta un dažā institūcijā par mums smīkņā. G. Resnais uzteica LPRA Koordinācijas padomes un valdes darbu. Viņu priecējot arī nodaļu rosība sadzīviskā jomā – vakarēšanas, ekskursijas, lietišķas nodarbības, bet viņš gribētu, lai tiktu pastiprinātas politiskās aktivitātes, sadarbojoties ar pašvaldībām. Novados kavējas ar politiski represēto personu statusa piešķiršanas komisiju izveidi, kurās noteikti vajadzētu iekļaut pārstāvjus no LPRA nodaļām. Valstī izveidojusies sistēma pārstāv bagātos un viņu intereses, un mums visiem kopā jāpanāk, lai mazinātu partiju lomu. Uzvārdi gan mainās, bet stils paliek tas pats. Valdības krīt, taču kritušie atkal pie varas.G. Resnais uzskata, ka partiju apvienošanās pēc nacionālā principa ir bīstama, arī tāpēc, ka pat trīs latvieši, pretēji t. s. kreisajiem, nespēj vienoties ne mazās, ne lielās lietās.LPRA darbību finansiālā un koleģiālā ziņā vērtēja revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gunārs Toms.Vārdos nesaudzīgiAsas izvērtās debates. Uzjautrinoša un arī skaudri patiesa bija Imanta Raļļas (Saldus) uzstāšanās, piemēram, viena kaimiņiene otrai: tu laimīgā, – tevi divreiz apzaga, bet mani ne reizes. Mēs esam pārlaimīgi, jo daudzkārt apzagti un tas vēl jo-projām notiek. Diskusija izvērtās par okupācijas formulējumu. Vai no tā izskaužams vārds «krievu», ja bez problēmām lietojam «vācu okupācija», «zviedru laiki»?Nākotnes uzdevumi – dokumentosKonference pieņēma aicinājumu un rezolūciju, uzsverot Saeimas vēlēšanu likuma maiņu, pārejot uz jaukto vēlēšanu sistēmu; politiski represētās personas statusa centralizētu piešķiršanu, jo pašvaldību lēmumi nereti bijuši nepamatoti. LPRA aicina pilsoņus Saeimas vēlēšanās nebalsot par tiem kandidātiem, kas diskreditējuši sevi, atrodoties iepriekšējā Saeimā vai valsts pārvaldē, un noveduši valsti dziļā politiskā un saimnieciskā krīzē, un kā atsevišķu priekšmetu skolās ieviest Latvijas vēsturi, lai to nevarētu interpretēt pēc politiskajiem uzskatiem.
